Holokausta piemiņa – esam to parādā cietušajiem un paši sev

2023. gada 27. janvārī

ECB prezidente Kristīne Lagarda

ECB galvenā ēka Frankfurtē atrodas vēsturiski nozīmīgā vietā. Tā ir viena no tūkstošiem vietu Vācijā un visā Eiropā, no kuras Vācijas nacistu režīms aizsāka miljoniem ebreju kopienas locekļu un citu minoritāšu slepkavošanu. Deportāciju un tām sekojošo slepkavību piemiņai sadarbībā ar Frankfurtes pilsētu un Ebreju muzeju esam ierīkojuši memoriālu. Šodien, 2023. gada 27. janvārī, Aušvicas koncentrācijas un nāves nometnes atbrīvošanas 78. gadadienā mēs arī pie ECB galvenās ēkas ieejas atklājām piemiņas plāksni.

Otrā pasaules kara laikā visās lielākajās Vācijas pilsētās organizēja savākšanas punktus, kur tika sadzīti deportējamie ebreju tautības iedzīvotāji. Frankfurtē tā bija pilsētas vairumtirdzniecības tirgus ēka (Großmarkthalle), kas šodien veido daļu no ECB telpām. Großmarkthalle pagrabos nacistu amatpersonas pazemoja un aplaupīja vairāk nekā 10 000 ebreju sieviešu, vīriešu un bērnu, pirms viņi tika sadzīti vilcienos, kuru galamērķis bija geto, koncentrācijas nometnes un nāves nometnes, kur tos gaidīja nāve. Tikai daži izdzīvoja.

Tirgus ēka, kuras arhitekts bija Martins Elzēsers (Martin Elsaesser) un kuras celtniecība noslēdzās 1928. gadā, daudzējādā ziņā bija īpaši moderna celtne, kas apsteidza savu laiku. Vietējie iedzīvotāji to pazina kā Gemieskirch (dārzeņu baznīca) – šeit mazumtirgotāji iegādājās svaigus augļus un dārzeņus. Großmarkthalle izvietota Frankfurtes Ostendas rajona vidū un atrodas transporta ceļu krustpunktā. Es īpaši uzsveru šo faktu, jo šī ēka tika rūpīgi izvēlēta. Šeit sākās sliežu ceļi, kas veda uz Terēzienštati, Lodzu, Minsku, Kauņu, Isbicu, Rāsiku, Majdaneku un Sobiboru. Kopumā no 1941. gada oktobra līdz 1942. gada septembrim no Frankfurtes uz koncentrācijas un nāves nometnēm tika nosūtīti 10 lieli vilcienu sastāvi. Līdz 1945. gada 15. martam tika īstenotas arī vairākas mazākas deportācijas uz Aušvicu, Būhenvaldi un Terēzienštati. Lielākā daļa šo mazāka apjoma pārvadājumu tika veikti no Frankfurtes Centrālās stacijas vai Frankfurtes Austrumu stacijas, kas atrodas netālu no Großmarkthalle.

Šajā nolūkā gestapo uz dažām dienām – tikai uz deportāciju veikšanas laiku – no Frankfurtes pilsētas iznomāja Großmarkthalle pagrabstāvu, kamēr augšstāvā turpinājās augļu un dārzeņu tirdzniecība. Großmarkthalle bija ļoti publiska vieta. Ebreju deportācija, tāpat kā balsstiesību atņemšana un apspiešana iepriekšējos gados, netika veikta slepenībā. Pa ceļam no pilsētas centra garāmgājēji bieži vien ņirgājās par upuriem. Pēc tam Großmarkthalle pagrabā viņiem bija jānodod vērtslietas un mājas atslēgas – tas bija tikai viens no šā pazemojošā procesa posmiem. Papildus pārējām ciešanām viņus pat piespieda nopirkt vilciena biļeti braucienam uz geto, koncentrācijas nometni vai nāves nometni. Pēc tam šos cilvēkus vai nu tūlīt sadzina vagonos, vai arī viņiem nācās pavadīt nakti pagrabā briesmīgos apstākļos. Memoriāls ECB ēkā un tās apkārtnē atklāj šo šausminošo ciešanu ceļu.

Šodien, atklājot papildu piemiņas plāksni, man bija gods tikties ar Edīti Erbrihu (Edith Erbrich). Septiņu gadu vecumā nacisti Edīti kopā ar tēvu un māsu deportēja. Tas notika 1945. gada 14. februārī, mazāk nekā trīs mēnešus pirms kara beigām – šis apstāklis izglāba viņas dzīvību. Viņas mātei, kura nebija ebrejiete, neļāva braukt kopā ar ģimeni. Edītes vectēvs nometnē gāja bojā, bet viņa kopā ar tēvu un māsu atgriezās pie mātes. Viņu ģimene bija izņēmums – no vairāk nekā 10 000 izsūtīto izdzīvoja vien retais. Tomēr, neraugoties uz šo ļoti skumjo Edītes dzīves epizodi, ir uzmundrinoši zināt, kā izvērtās viņas turpmākā dzīve. Edīte kopā ar ģimeni palika Frankfurtē, strādāja šeit, apprecējās un dzīvoja pilnvērtīgu dzīvi. Pirms dažiem gadiem viņa ar savu dzīvesstāstu sāka uzstāties skolās un sabiedriskos pasākumos. Viņa daudzreiz uzstājusies arī pie mums, un es lepojos un esmu pateicīga, ka Edīte Erbriha kļuvusi par ECB draugu.

Kāpēc ir tik būtiski to atcerēties? Mēs to esam parādā upuriem, kā arī paši sev. Tirānija un prettiesiska valsts rīcība vairs nekad nedrīkst atkārtoties. Un tomēr tā notiek joprojām. Arī mūsdienās dažas valdības ar spēku mēģina uzspiest savu gribu, varmācīgi veicot masu slepkavības un genocīdu.

Tas, ka ECB galvenā ēka atrodas vietā, kas pieredzēja tik lielas ciešanas un nežēlību, vairo ECB misijas nozīmīgumu. Eiropas Savienība tika izveidota, reaģējot uz Otro pasaules karu un holokaustu. Tas galvenokārt ir miera saglabāšanas projekts, kura mērķis ir nodrošināt, lai mums vairs nekad nebūtu jāpiedzīvo šādas šausmas. Šī apņemšanās konkrēti izpaužas mūsu centienos Eiropā izveidot arvien ciešāku savienību, lai garantētu mūsu politisko un ekonomisko stabilitāti. ECB uzdevums pārvaldīt mūsu vienoto valūtu – euro – ir būtiska šā projekta sastāvdaļa.

Eiropas Savienība ir miermīlīga kopiena, kuras pamatā ir kopīgas vērtības – cilvēka cieņa, cilvēktiesības, brīvība, demokrātija un tiesiskums. Un mūsu darbs veltīts šā uzdevuma īstenošanai. Tas ir mūsu ieguldījums, lai pagātnes notikumi vairs neatkārtotos.