- MONETĀRĀS POLITIKAS PAZIŅOJUMS
PRESES KONFERENCE
ECB prezidente Kristīne Lagarda,
ECB viceprezidents Luiss de Gindoss
Frankfurtē pie Mainas, 2022. gada 15. decembrī
Labdien! Viceprezidenta un manā vārdā – esiet sveicināti mūsu preses konferencē!
Padome šodien nolēma paaugstināt trīs galvenās ECB procentu likmes par 50 bāzes punktiem, un, pamatojoties uz būtisko inflācijas perspektīvas kāpumu, mēs sagaidām, ka likmju paaugstināšana turpināsies. Konkrētāk, mēs uzskatām, ka vēl būs būtiski nepieciešams stabilā tempā paaugstināt procentu likmes, lai panāktu līmeni, kas ir pietiekami ierobežojošs, nodrošinot savlaicīgu inflācijas atgriešanos mūsu noteiktā 2% vidējā termiņa mērķa līmenī. Noturot procentu likmes ierobežojošā līmenī, laika gaitā tiks samazināta inflācija, jo saruks pieprasījums, kā arī tiks nodrošināta aizsardzība pret ilgstošu augšupvērstu inflācijas gaidu pārmaiņu risku. Mūsu turpmākie lēmumi par monetārās politikas procentu likmēm arī turpmāk tiks pieņemti atbilstoši datiem katras sanāksmes ietvaros.
Galvenās ECB procentu likmes ir būtiskākais monetārās politikas nostājas noteikšanas instruments. Padome šodien arī apsprieda Eurosistēmas monetārās politikas mērķiem turēto vērtspapīru normalizēšanas principus. Sākot ar 2023. gada martu, aktīvu iegādes programmas (AIP) portfelis tiks samazināts mērenā un prognozējamā tempā, jo Eurosistēma pilnībā atkārtoti neieguldīs vērtspapīru, kuriem pienācis dzēšanas termiņš, pamatsummas maksājumus. Līdz 2023. gada 2. ceturkšņa beigām samazinājums veidos vidēji 15 mljrd. euro mēnesī un vēlāk tiks noteiks tā turpmākais temps.
Padome februāra sanāksmē publiskos detalizētus AIP atlikuma samazinājuma parametrus. Padome regulāri atkārtoti izvērtēs AIP portfeļa samazināšanas tempu, lai nodrošinātu tā atbilstību kopējai monetārās politikas stratēģijai un nostājai, nodrošinātu tirgus darbību un saglabātu stingru kontroli pār nosacījumiem īstermiņa naudas tirgū. Līdz 2023. gada beigām mēs arī pārskatīsim īstermiņa procentu likmju noteikšanas darbības regulējumu, kas sniegs informāciju par bilances normalizēšanas procesa noslēgumu.
Mēs pieņēmām šīsdienas lēmumu paaugstināt procentu likmes un sagaidām, ka tās tiks vēl būtiski paaugstinātas, jo inflācija joprojām ir pārāk augsta, un paredzams, ka tā pārlieku ilgstoši pārsniegs mērķa līmeni. Saskaņā ar Eurostat ātro aplēsi inflācija novembrī bija 10.0% (nedaudz zemāka nekā oktobrī – 10.6%). Inflācijas samazināšanos galvenokārt noteica zemāka enerģijas cenu inflācija. Pārtikas cenu inflācija un pamatā esošais cenu spiediens visā tautsaimniecībā pastiprinājies un turpināsies vēl kādu laiku. Ārkārtīgi lielas nenoteiktības apstākļos Eurosistēmas speciālisti koriģējuši un būtiski palielinājuši inflācijas aplēses. Tagad tiek pieņemts, ka vidējais inflācijas līmenis 2022. gadā sasniegs 8.4%, iekams samazināsies līdz 6.3% 2023. gadā. Gaidāms, ka inflācija ievērojami saruks gada laikā. Paredzams, ka pēc tam tā vidēji būs 3.4% 2024. gadā un 2.3% 2025. gadā. Paredzams, ka inflācija (neietverot enerģijas un pārtikas cenas) 2022. gadā vidēji būs 3.9% un 2023. gadā palielināsies līdz 4.2%, iekams 2024. gadā saruks līdz 2.8% un 2025. gadā – līdz 2.4%.
Euro zonas ekonomiskā aktivitāte, iespējams, saruks šajā ceturksnī un nākamajā ceturksnī enerģijas krīzes, lielas nenoteiktības, pasaules ekonomiskās aktivitātes pavājināšanās un stingrāku finansēšanas nosacījumu rezultātā. Saskaņā ar jaunākajām Eurosistēmas speciālistu iespēju aplēsēm recesija būtu relatīvi īslaicīga un virspusēja. Tomēr gaidāms, ka izaugsme nākamajā gadā būs ierobežota, un tā ir koriģēta un būtiski pazemināta salīdzinājumā ar iepriekšējām iespēju aplēsēm. Ilgāka termiņa skatījumā paredzams, ka izaugsme atjaunosies, izzūdot pašreizējiem kavējošajiem faktoriem. Kopumā Eurosistēmas speciālistu iespēju aplēses tagad paredz, ka 2022. gadā tautsaimniecības izaugsme būs 3.4%, 2023. gadā – 0.5%, 2024. gadā – 1.9% un 2025. gadā – 1.8%.
Šodien pieņemtie lēmumi izklāstīti paziņojumā presei, kas pieejams mūsu interneta vietnē.
Tagad sīkāk paskaidrošu, kā, mūsuprāt, attīstīsies tautsaimniecība un inflācija, un pēc tam izskaidrošu mūsu novērtējumu par finanšu un monetārajiem nosacījumiem.
Ekonomiskā aktivitāte
Euro zonas ekonomiskā izaugsme šā gada 3. ceturksnī pavājinājās līdz 0.3% līmenim. Augstā inflācija un stingrāki finansējuma nosacījumi vājina tēriņus un ražošanu, samazinot mājsaimniecību reālos ienākumus un palielinot uzņēmumu izmaksas.
Pasaules ekonomiskās aktivitātes kāpums temps arī samazinājies – to ietekmē noturīgā ģeopolitiskā nenoteiktība, īpaši sakarā ar Krievijas nepamatoto karu pret Ukrainu un tās iedzīvotājiem, kā arī stingrāki finansēšanas nosacījumi visā pasaulē. Agrākā tirdzniecības nosacījumu pasliktināšanās, kas atspoguļo straujāku importa cenu kāpumu salīdzinājumā ar eksporta cenām, turpina ietekmēt euro zonas pirktspēju.
Pozitīvi ir tas, ka 3. ceturksnī nodarbinātība palielinājās par 0.3% un bezdarba līmenis oktobrī sasniedza vēsturiski zemāko līmenī (6.5%). Algu kāpums daļēji atjaunos zaudēto pirktspēju, stimulējot patēriņu. Tomēr iespējams, ka, tautsaimniecības izaugsmei pavājinoties, darbavietu radīšana palēnināsies un nākamajos ceturkšņos varētu pieaugt bezdarbs.
Fiskālā atbalsta pasākumiem, kuru mērķis ir pasargāt tautsaimniecību no augsto enerģijas cenu ietekmes, jābūt īslaicīgiem un vērstiem uz to, lai saglabātu stimulus patērēt mazāk enerģijas. Fiskālie pasākumi, kas neatbilst šiem principiem, varētu pastiprināt inflācijas spiedienu, radītu nepieciešamību pēc spēcīgākas monetārās politikas reakcijas. Turklāt atbilstoši ES ekonomiskās pārvaldības regulējumam fiskālajai politikai jābūt vērstai uz mūsu tautsaimniecības produktivitātes uzlabošanu un pakāpenisku augstā valsts parāda līmeņa samazināšanu. Politika, kas vērsta uz euro zonas piegādes kapacitātes uzlabošanu, īpaši enerģētikas sektorā, var palīdzēt samazināt cenu spiedienu vidējā termiņā. Tāpēc valdībām strauji jāīsteno ieguldījumu un strukturālo reformu plāni "Nākamās paaudzes ES" programmas ietvaros. Nepieciešams ātri pabeigt ES ekonomiskās pārvaldības regulējuma reformu.
Inflācija
Inflācija novembrī samazinājās līdz 10.0% galvenokārt sakarā ar zemāku enerģijas cenu inflāciju, vienlaikus sarūkot arī pakalpojumu cenu inflācijai. Tomēr pārtikas cenu inflācija turpināja palielināties (13.6%), jo pārtikas ražošanas izmaksas tika iekļautas patērētājiem noteiktajās cenās.
Visos sektoros joprojām vērojams spēcīgs cenu spiediens, ko daļēji nosaka augsto enerģijas izmaksu ietekme visā tautsaimniecībā. Inflācija, neietverot enerģijas un pārtikas cenas, novembrī nemainījās (5.0%), un arī citi pamatinflācijas rādītāji joprojām ir augsti. Fiskālie pasākumi, kuru mērķis ir kompensēt mājsaimniecībām augstās enerģijas cenas un inflāciju, nākamajā gadā mazinās inflāciju, taču pēc atcelšanas to paaugstinās.
Piegādes problēmas pamazām samazinās, lai gan joprojām ietekmē inflāciju, īpaši paaugstinot izejvielu cenas. Tas attiecas arī uz pandēmijas laikā noteikto ierobežojumu atcelšanu – lai gan tie vājina atliktā pieprasījuma ietekmi, tie arī palielina cenas, īpaši pakalpojumu sektorā. Šogad arī euro kursa kritums turpina ietekmēt patēriņa cenas.
Darba samaksas kāpums pastiprinās, un to veicina stabils darba tirgus un zināma darba samaksas izlīdzināšanās, lai kompensētu augsto inflāciju. Tā kā šie faktori saglabāsies, Eurosistēmas speciālistu iespēju aplēses paredz, ka darba samaksas kāpuma temps būtiski pārsniegs vēsturiski vidējos rādītājus un palielinās pamatinflāciju visā iespēju aplēšu periodā. Vairums ilgāka termiņa inflācijas gaidu rādītāju pašlaik atrodas aptuveni 2% līmenī, lai gan jāturpina uzmanīgi sekot līdzi turpmākai dažu šo rādītāju pārskatīšanai un paaugstināšanai virs mērķa līmeņa.
Risku novērtējums
Tautsaimniecības attīstības perspektīvas riski ir lejupvērsti, īpaši tuvākajā nākotnē. Karš pret Ukrainu joprojām ir būtisks lejupvērsts risks, kas apdraud tautsaimniecību. Arī enerģijas un pārtikas izmaksas varētu ilgstoši saglabāsies augstākas, nekā gaidīts. Iespējams vēl viens euro zonas izaugsmi kavējošs faktors, ja pasaules tautsaimniecības izaugsmes sarukums izrādīsies straujāks par gaidīto.
Inflācijas perspektīvas riski galvenokārt ir augšupvērsti. Īstermiņā ar naftas piegādi saistītais spiediens varētu izraisīt spēcīgāku pārtikas un enerģijas cenu kāpumu mazumtirdzniecībā, nekā gaidīts. Vidējā termiņā riskus galvenokārt izraisa iekšzemes faktori, piemēram, ilgstošs inflācijas gaidu kāpums virs mūsu mērķa līmeņa vai spēcīgāks atalgojuma pieaugums par gaidīto. Turpretim enerģijas izmaksu sarukums vai turpmāka pieprasījuma pavājināšanās mazinātu cenu spiedienu.
Finanšu un monetārie nosacījumi
Nosakot stingrāku monetāro politiku, kredīti uzņēmumiem un mājsaimniecībām sadārdzinās. Uzņēmumiem izsniegto banku aizdevumu apjoms joprojām ir spēcīgs – uzņēmumi aizstāj obligācijas ar banku aizdevumiem un izmanto kredītus pieaugošo ieguldījumu un ražošanas izmaksu finansēšanai. Sarūk mājsaimniecībām izsniegto banku aizdevumu apjoms. To nosaka stingrāki kreditēšanas nosacījumi, augošās procentu likmes, sliktākas mājokļu tirgus perspektīvas un zemāka patērētāju konfidence.
Atbilstoši mūsu monetārās politikas stratēģijai Padome divas reizes gadā padziļināti novērtē monetārās politikas un finanšu stabilitātes mijiedarbību. Kopš mūsu pēdējā novērtējuma 2022. gadā jūnijā finanšu stabilitātes nosacījumi ir pasliktinājušies – to noteica tautsaimniecības izaugsmes pavājināšanas un kredītriska palielināšanās. Turklāt sliktākas tautsaimniecības perspektīvas un vājāku fiskālo pozīciju apstākļos palielinājušies valsts sektora ievainojamības faktori. Stingrāki finansēšanas nosacījumi ierobežotu ievainojamības pastiprināšanos un mazinātu postošus inflācijas riskus vidējā termiņā, vienlaikus īstermiņā vairojot sistēmiskā stresa risku un lejupvērstos riskus izaugsmei. Turklāt nebanku finanšu iestāžu likviditātes vajadzības var pastiprināt tirgus svārstīgumu. Vienlaikus euro zonas banku kapitāla līmenis ir pietiekams. Tas palīdz mazināt stingrākas monetārās politikas blakusefektus uz finanšu stabilitāti. Makroprudenciālā politika joprojām ir pirmā aizsardzības līnija finanšu stabilitātes saglabāšanā un vidēja termiņa ievainojamības aspektu novēršanā.
Secinājums
Apkopojot var teikt, ka mēs šodien esam paaugstinājuši trīs galvenās ECB procentu likmes par 50 bāzes punktiem un, pamatojoties uz inflācijas perspektīvas būtisko augšupvērsto korekciju, sagaidām, ka likmju paaugstināšana turpināsies. Konkrētāk, mēs uzskatām, ka vēl būs būtiski nepieciešams stabilā tempā paaugstināt procentu likmes, lai panāktu līmeni, kas ir pietiekami ierobežojošs, nodrošinot savlaicīgu inflācijas atgriešanos mūsu noteiktā 2% vidējā termiņa mērķa līmenī. Noturot procentu likmes ierobežojošā līmenī, laika gaitā tiks samazināta inflācija, jo saruks pieprasījums, kā arī tiks nodrošināta aizsardzība pret ilgstošu augšupvērstu inflācijas gaidu pārmaiņu risku. Turklāt no 2023. gada marta sākuma mērenā un prognozējamā tempā tiks samazināts AIP portfelis, jo Eurosistēma vairs pilnībā atkārtoti neieguldīs vērtspapīru, kuriem pienācis dzēšanas termiņš, pamatsummas maksājumus.
Mūsu turpmākie lēmumi par monetārās politikas procentu likmēm arī turpmāk tiks pieņemti atbilstoši datiem katras sanāksmes ietvaros. Esam gatavi savu pilnvaru ietvaros koriģēt visus instrumentus, lai nodrošinātu, ka inflācija atgriežas mūsu vidējā termiņa inflācijas mērķa līmenī.
Tagad esam gatavi atbildēt uz jūsu jautājumiem.
Precīzu Padomes apstiprinātu tekstu sk. angļu valodas versijā.
Eiropas Centrālā banka
Komunikācijas ģenerāldirektorāts
- Sonnemannstrasse 20
- 60314 Frankfurt am Main, Germany
- +49 69 1344 7455
- media@ecb.europa.eu
Pārpublicējot obligāta avota norāde.
Kontaktinformācija plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem