PRESES KONFERENCE

ECB prezidente Kristīne Lagarda,
ECB viceprezidents Luiss de Gindoss

Atēnās, 2023. gada 26. oktobrī

Labdien! Viceprezidenta un manā vārdā – esiet sveicināti mūsu preses konferencē! Vēlos pateikt paldies prezidentam Sturnaram par viesmīlību un paust īpašu pateicību viņa darbiniekiem par teicami organizēto šīsdienas Padomes sanāksmi.

Padome šodien nolēma nemainīt trīs galvenās ECB procentu likmes. Saņemtā informācija pamatā apstiprinājusi mūsu iepriekšējo novērtējumu par vidējā termiņa inflācijas perspektīvu. Joprojām gaidāms, ka inflācija pārlieku ilgi saglabāsies pārāk augsta, un joprojām vērojams spēcīgs iekšzemes cenu spiediens. Vienlaikus septembrī inflācija būtiski samazinājās, t. sk. spēcīgu bāzes efektu rezultātā, un vairākums pamatā esošās inflācijas rādītāju joprojām pazeminās. Turpinās mūsu iepriekš veiktās procentu likmju paaugstināšanas spēcīga transmisija uz finansēšanas nosacījumiem. Tā arvien būtiskāk vājina pieprasījumu, tādējādi palīdzot samazināt inflāciju.

Esam apņēmušies nodrošināt savlaicīgu inflācijas atgriešanos mūsu noteiktā 2 % vidējā termiņa mērķa līmenī. Pamatojoties uz mūsu pašreizējo vērtējumu, mēs uzskatām, ka galvenās ECB procentu likmes atrodas tādā līmenī, kas, uzturēts pietiekami ilgi, būtiski veicinās šā mērķa sasniegšanu. Mūsu turpmākie lēmumi nodrošinās, ka mūsu monetārās politikas procentu likmes tiks noteiktas pietiekami ierobežojošā līmenī tik ilgi, kamēr tas būs nepieciešams.

Mūsu pieeja, nosakot ierobežojumu apmēru un ilgumu, arī turpmāk balstīsies uz datiem. Konkrētāk, mūsu lēmumi par procentu likmēm būs atkarīgi no inflācijas perspektīvas novērtējuma, ņemot vērā saņemtos tautsaimniecības un finanšu datus, pamatinflācijas dinamiku un monetārās politikas transmisijas spēku.

Šodien pieņemtie lēmumi izklāstīti paziņojumā presei, kas pieejams mūsu interneta vietnē.

Tagad sīkāk paskaidrošu, kā, mūsuprāt, attīstīsies tautsaimniecība un inflācija, un pēc tam izskaidrošu mūsu novērtējumu par finanšu un monetārajiem nosacījumiem.

Ekonomiskā aktivitāte

Euro zonas tautsaimniecības aktivitāte joprojām ir vāja. Jaunākā informācija liecina, ka rūpniecības izlaide turpinājusi kristies. Vājš ārējais pieprasījums un stingrāki finansēšanas nosacījumi arvien vairāk ietekmē ieguldījumus un patērētāju tēriņus. Aktivitāte turpina sarukt arī pakalpojumu sektorā. Tas galvenokārt notiek tāpēc, ka vājāka rūpniecības aktivitāte ietekmē pārējos sektorus, mazinās atkalatvēršanas ietekmes stimuli un paplašinās augstāku procentu likmju ietekme. Domājams, ka tautsaimniecības aktivitāte būs vāja līdz šā gada beigām. Taču, inflācijai turpinot samazināties, mājsaimniecību reālajiem ienākumiem pieaugot un palielinoties pieprasījumam pēc eksporta no euro zonas, turpmākajos gados tautsaimniecības izaugsmei vajadzētu kļūt spēcīgākai.

Tautsaimniecības aktivitāti līdz šim atbalstījis spēcīgais darba tirgus. Bezdarbs augustā bija vēsturiski zemākajā līmenī (6.4 %). Vienlaikus ir pazīmes, kas apstiprina, ka darba tirgus kļūst vājāks. Tiek radīts mazāk darba vietu, t. sk. pakalpojumu sektorā, kas atbilst tam, ka ekonomikas atdzišana pakāpeniski ietekmē nodarbinātību.

Izzūdot enerģijas krīzei, valdībām jāturpina ierobežot attiecīgos atbalsta pasākumus. Tas ir vitāli svarīgi, lai novērstu vidējā termiņa inflācijas spiediena pastiprināšanos, kas pretējā gadījumā radītu nepieciešamību pēc vēl stingrākas monetārās politikas. Fiskālā politika jānosaka tā, lai tā uzlabotu mūsu tautsaimniecības produktivitāti un pakāpeniski samazinātu augsto valsts parāda līmeni. Uz euro zonas piegādes kapacitātes uzlabošanu vērstas strukturālās reformas un ieguldījumi, ko atbalstītu "Nākamās paaudzes ES" programmas pilnīga īstenošana, var palīdzēt mazināt cenu spiedienu vidējā termiņā, vienlaikus atbalstot zaļo un digitālo pārkārtošanos. Tāpēc līdz šā gada beigām jāpabeidz ES ekonomiskās pārvaldības regulējuma reforma un jāpaātrina progress ceļā uz kapitāla tirgu savienību un banku savienības izveides pabeigšanu.

Inflācija

Inflācija septembrī saruka līdz 4.3 % (gandrīz par vienu veselu procentu punktu zemāka nekā augustā). Domājams, ka tuvākajā laikā tā vēl vairāk samazināsies, 2022. gada rudenī vērotajam krasajam enerģijas un pārtikas cenu kāpumam vairs neatspoguļojoties gada pieguma tempā. Kritums septembrī bija plaši vērojams. Pārtikas cenu inflācija turpināja samazināties, lai gan saskaņā ar vēsturiskajiem standartiem joprojām ir augsta. Enerģijas cenas gada izteiksmē saruka par 4.6 %, bet pēdējā laikā atkal palielinājušās un kļuvušas grūtāk prognozējamas, ņemot vērā jauno ģeopolitisko spriedzi.

Inflācija (neietverot enerģijas un pārtikas cenas) septembrī pazeminājās līdz 4.5 % (augustā – 5.3 %). To veicināja piedāvājuma apstākļu uzlabošanās, iepriekšējā enerģijas cenu krituma pārnese un stingrākas monetārās politikas ietekme uz pieprasījumu un uzņēmumu cenu noteikšanas spēju. Preču un pakalpojumu cenu inflācijas līmenis būtiski samazinājās (attiecīgi līdz 4.1 % un 4.7 %). Pakalpojumu cenu inflācijas samazināšanos noteica arī spēcīgi bāzes efekti. Šķiet, ka tūrisma un ceļojumu cenu spiediens pavājinās.

Vairākums pamatā esošās inflācijas rādītāju joprojām pazeminās. Vienlaikus iekšzemes cenu spiediens joprojām ir spēcīgs, atspoguļojot arī darba samaksas kāpuma pieaugošo nozīmi. Vairums ilgāka termiņa inflācijas gaidu rādītāju ir aptuveni 2 % līmenī. Tomēr daži rādītāji joprojām ir augsti un rūpīgi jāmonitorē.

Risku novērtējums

Tautsaimniecības izaugsmes riski joprojām nosliecas uz negatīvo pusi. Izaugsmes temps varētu būt lēnāks, ja monetārās politikas ietekme izrādīsies spēcīgāka, nekā gaidīts. Vājāka pasaules tautsaimniecība arī bremzētu izaugsmi. Krievijas neattaisnojamais karš pret Ukrainu un traģiskais konflikts, ko izraisīja teroristu uzbrukumi Izraēlā, ir galvenais ģeopolitisko risku avots. Tā rezultātā var mazināties uzņēmumu un mājsaimniecību konfidence un pieaugt nenoteiktība attiecībā uz nākotni, kā arī vēl vairāk tikt kavēta izaugsme. Turpretī izaugsme varētu būt lielāka par gaidīto, ja joprojām noturīgais darba tirgus un reālo ienākumu kāpums nozīmēs, ka pieaug iedzīvotāju un uzņēmumu konfidence un palielinās tēriņi, vai ja pasaules tautsaimniecības izaugsme būs spēcīgāka, nekā gaidīts.

Augšupvērstus inflācijas riskus varētu radīt augstākas enerģijas un pārtikas izmaksas. Pastiprinātā ģeopolitiskā spriedze tuvākajā laikā varētu izraisīt enerģijas cenu kāpumu, vienlaikus padarot vidēja termiņa perspektīvu nenoteiktāku. Ekstrēmi laikapstākļi, kā arī klimata krīzes attīstība kopumā varētu paaugstināt pārtikas cenas vairāk, nekā gaidīts. Ilgstoša inflācijas gaidu paaugstināšanās virs mūsu mērķrādītāja vai spēcīgāks darba samaksas vai peļņas maržu kāpums, nekā gaidīts, arī varētu paaugstināt inflāciju, t. sk. arī vidējā termiņā. Turpretī vājāks pieprasījums, piemēram, sakarā ar spēcīgāku monetārās politikas transmisiju vai ekonomiskās vides pasliktināšanos pārējā pasaulē pieaugošo ģeopolitisko risku apstākļos, mazinātu cenu spiedienu, īpaši vidējā termiņā.

Finanšu un monetārie nosacījumi

Ilgāka termiņa procentu likmes kopš mūsu iepriekšējās sanāksmes būtiski paaugstinājušās, atspoguļojot spēcīgo kāpumu citās lielākajās valstīs. Turpinās mūsu monetārās politikas spēcīga transmisija uz plašākiem finansēšanas nosacījumiem. Finansējums bankām kļuvis dārgāks, un uzņēmumiem izsniegto aizdevumu un hipotekāro kredītu procentu likmes augustā vēl vairāk pieauga, sasniedzot attiecīgi 5.0 % un 3.9 %.

Kā liecina mūsu jaunākais banku veiktās kreditēšanas apsekojums, augstākas aizņēmumu procentu likmes un ar tām saistītais ieguldījumu plānu un mājokļu iegāžu sarukums izraisīja turpmāku krasu kredītu pieprasījuma kritumu 3. ceturksnī. Turklāt uzņēmumiem un mājsaimniecībām izsniegtajiem aizdevumiem piemērotie kreditēšanas standarti kļuvuši vēl stingrāki. Pieaug banku bažas par riskiem, kas apdraud to klientus, un mazinās pašu banku vēlme uzņemties riskus.

Šādos apstākļos kreditēšanas dinamika vēl vairāk pavājinājusies. Uzņēmumiem izsniegto aizdevumu atlikuma gada kāpuma temps krasi palēninājies (no 2.2 % jūlijā līdz 0.7 % augustā un 0.2 % septembrī). Mājsaimniecībām izsniegto aizdevumu dinamika joprojām bijusi ierobežota. Pieauguma temps palēninājies līdz 1.0 % augustā un 0.8 % septembrī. Vājas kreditēšanas dinamikas un Eurosistēmas bilances sarukuma apstākļos M3 gada pieauguma temps augustā nokritās līdz –1.3 %, kas ir zemākais līmenis kopš euro ieviešanas, un septembrī joprojām bija –1.2 %.

Secinājums

Padome šodien nolēma nemainīt trīs galvenās ECB procentu likmes. Saņemtā informācija pamatā apstiprinājusi mūsu iepriekšējo novērtējumu par vidējā termiņa inflācijas perspektīvu. Joprojām gaidāms, ka inflācija pārlieku ilgi saglabāsies pārāk augsta, un joprojām vērojams spēcīgs iekšzemes cenu spiediens. Vienlaikus septembrī inflācija būtiski samazinājās, t. sk. spēcīgu bāzes efektu rezultātā, un vairākums pamatā esošās inflācijas rādītāju joprojām pazeminās. Turpinās mūsu iepriekš veiktās procentu likmju paaugstināšanas spēcīga transmisija uz finansēšanas nosacījumiem. Tā arvien būtiskāk vājina pieprasījumu, tādējādi palīdzot samazināt inflāciju.

Esam apņēmušies nodrošināt savlaicīgu inflācijas atgriešanos mūsu noteiktā 2 % vidējā termiņa mērķa līmenī. Pamatojoties uz mūsu pašreizējo vērtējumu, mēs uzskatām, ka galvenās ECB procentu likmes atrodas tādā līmenī, kas, uzturēts pietiekami ilgi, būtiski veicinās inflācijas savlaicīgu atgriešanos mūsu mērķa līmenī. Mūsu turpmākie lēmumi nodrošinās, ka galvenās ECB procentu likmes tiks noteiktas pietiekami ierobežojošā līmenī tik ilgi, kamēr tas būs nepieciešams, lai panāktu šādu savlaicīgu atgriešanos. Mūsu pieeja, nosakot ierobežojumu apmēru un ilgumu, arī turpmāk balstīsies uz datiem.

Jebkurā gadījumā esam gatavi savu pilnvaru ietvaros koriģēt visus instrumentus, lai nodrošinātu inflācijas atgriešanos mūsu vidējā termiņa mērķa līmenī un saglabātu monetārās politikas transmisijas raitu darbību.

Tagad esam gatavi atbildēt uz jūsu jautājumiem.

Precīzu Padomes apstiprinātu tekstu sk. angļu valodas versijā.