2022. gada 8. jūlijā
ECB veic pasākumus, lai samazinātu savu portfeļu oglekļa pēdu un mudinātu bankas labāk pārvaldīt klimata pārmaiņu un vides riskus. Savu pilnvaru ietvaros mēs iekļaujam klimata pārmaiņu apsvērumus savā monetārajā politikā un banku uzraudzības darbā.
Klimata pārmaiņas ir būtiskas centrālajām bankām. Tās ne vien rada eksistenciālus draudus civilizācijai, tās nes līdzi arī nopietnus riskus tautsaimniecībai. Arvien biežāk notiek plūdi, vētras un mežu ugunsgrēki. Ārkārtēji laikapstākļu gadījumi nodara kaitējumu infrastruktūrai, iznīcina ražu un izraisa pārtikas cenu kāpumu.
Lai nodrošinātu dzīvei piemērotu nākotni, Eiropas Savienība apņēmusies līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti. Tas prasīs milzīgas investīcijas un inovācijas un pārejas periodā ietekmēs inflācijas līmeni. Turklāt tā rezultātā daļa no kapitāla var netikt izmantota un tas rada finanšu riskus.
Tāpēc ECB nevar ignorēt klimata pārmaiņas. Tām ir tieša ietekme uz cenu stabilitāti un attiecīgi arī liela nozīme ECB galvenā uzdevuma izpildē. Tās rada finanšu riskus, kas ir būtiski gan ar pašas ECB darbību saistīto risku pārvaldībai, gan banku uzraudzībai. Un, tā kā klimata pārmaiņas ir Eiropas likumdevēju prioritāte, ECB tās iekļaus savos apsvērumos atbilstoši tās uzdevumam, neierobežojot cenu stabilitātes mērķi, atbalstīt ES vispārējo ekonomisko politiku.
To darot, ECB savu pilnvaru ietvaros var darboties kā katalizators ceļā uz zaļāku finanšu sistēmu. Tā var veicināt zaļo kapitāla tirgu attīstību, kas nepieciešami, lai finansētu pāreju uz mazoglekļa tautsaimniecību. Un tā var gādāt, lai bankas, pieņemot kreditēšanas lēmumus, pienācīgi ņemtu vērā ar klimata pārmaiņām saistītos riskus.
1. attēls
Temperatūras pārmaiņas pasaulē un Eiropā
(grādos pēc Celsija; salīdzinājumā ar līmeni pirms industriālā laikmeta)
Avots: globālās (zemes un okeāna) gada temperatūras anomālijas – Met Office Hadley Centre novērojumu HadCRUT datu kopa (grādos pēc Celsija).
Piezīmes. Temperatūras anomālijas atspoguļotas salīdzinājumā ar līmeni, kāds bija pirms industriālā laikmeta (1850.–1899. gads). Jaunākie novērojumi attiecas uz 2020. gadu.
No tirgus neitralitātes uz oglekļneitralitāti
Šonedēļ ECB publiskoja pirmo lielo atskaites punktu ceļā uz klimata risku apsvērumu iekļaušanu savā monetārajā politikā. Viens no būtiskākajiem pasākumiem saistīts ar mūsu privātā sektora aktīvu iegādēm. ECB, veidojot savu uzņēmumu obligāciju portfeli, līdz šim vadījās pēc tirgus neitralitātes apsvērumiem, tādējādi atspoguļojot pastāvošo obligāciju tirgus vidi. Taču šādu obligāciju emitenti pārsvarā ir tieši oglekļietilpīgo nozaru uzņēmumi. Tas izraisījis nelīdzsvarotu šādu emitentu īpatsvaru mūsu portfelī un ar klimata pārmaiņām saistīto risku uzkrāšanos bilancē. Lai mazinātu šos riskus, mēs, atkārtoti ieguldot dzēsto uzņēmumu obligāciju pamatsummas – kas katru gadu veido aptuveni 30 mljrd. euro –, turpmāk arvien vairāk izvēlēsimies uzņēmumus ar labākiem klimata rādītājiem. Tā mēs panāksim mūsu uzņēmumu obligāciju turējumu pakāpenisku virzību uz atbilstību Parīzes vienošanās un ES klimatneitralitātes mērķiem.
Turklāt arī attiecībā uz nodrošinājumu, ko bankas var mums sniegt, aizņemoties no mums, mēs noteiksim prasības, kas ierobežos oglekļietilpīgo uzņēmumu aktīvu īpatsvaru. Nākotnē kā nodrošinājumu varēs izmantot tikai ES ilgtspējas pārskatu sniegšanas standartiem atbilstošu uzņēmumu un debitoru aktīvus.
Šiem pasākumiem būs divējāda ietekme – pirmkārt, tie mazinās mūsu pašu ar klimata pārmaiņām saistītos finanšu riskus un, otrkārt, tie motivēs obligāciju emitentus sniegt plašāku informāciju un ierobežot oglekļa emisijas. Tas galu galā palīdzēs virzīt kapitālu tā, lai tiktu atbalstīta pāreja uz zaļo saimniekošanu.
Pārbaude par banku noturību pret klimata pārmaiņu stresiem
Klimata pārmaiņām ir būtiska nozīme arī mūsu uzraudzības darbā. Dažu pēdējo gadu laikā esam sākuši daudz rūpīgāk vērtēt, kā klimata pārmaiņas ietekmē mūsu uzraudzībā esošās bankas. Kopš brīža, kad 2020. gadā sniedzām bankām skaidrojumu, ko mēs kā uzraugi no tām sagaidām, esam mudinājuši bankas uzlabot klimata pārmaiņu risku pārvaldību un informāciju par tiem.
Puse no banku ienākumiem saistīti ar uzņēmumiem, kas rada lielas siltumnīcefekta gāzu emisijas. Šodien tā iespējams gūt peļņu, bet rīt tā vairs nebūs.
Pie mūsu veikuma pieder arī pirmais augšupējais klimata pārmaiņu stresa tests, ko tikko pabeidzām. Tajā atklājās, ka trīs no piecām bankām joprojām nav izstrādājušas klimata stresa testēšanas ietvarus. Tikai katra piektā banka apsver klimata riskus, piešķirot kredītus. Vairums banku, kvantitatīvi vērtējot savu klientu emisijas, plaši izmanto no netiešiem avotiem iegūtus datus. Kopumā puse no banku ienākumiem saistīti ar uzņēmumiem, kas rada lielas siltumnīcefekta gāzu emisijas. Šodien tā iespējams gūt peļņu, bet rīt tā vairs nebūs. Tāpēc mēs atkal un atkal atgādināsim bankām, ka tām jāveic izlēmīgi pasākumi, lai novērstu trūkumus un sagatavotos savlaicīgai pārejai uz oglekļneitrālu tautsaimniecību, cieši sadarbojoties ar saviem klientiem.
Ceļš uz zaļāku finanšu sistēmu
Ikvienam finanšu tirgus dalībniekam jāsagatavojas pārejai uz zaļo saimniekošanu un jāapzinās tās radītie riski. Mūsu klimata stresa tests vēlreiz pierādījis, ka bankām jāsper drosmīgi un neatliekami soļi, lai labāk pārvaldītu ar klimata pārmaiņām saistītos riskus. Mūsu monetārās politikas jomā veiktie pasākumi ne tikai mazinās mūsu pašu pakļautību šiem riskiem, bet arī mudinās uzņēmumus un bankas nodrošināt lielāku caurredzamību attiecībā uz to oglekļa emisijām – un nākotnē tās samazināt.
Šie centieni vairos mūsu finanšu sistēmas noturību pret klimata un vides krīzēm un uzlabos tās gatavību pārejai uz zaļo saimniekošanu. Darāmā vēl ir ļoti daudz. Šis ir tikai gara ceļa sākums. Lai gan ECB veiktie pasākumi nevar aizstāt vērienīgu un apņēmīgu rīcību no valdību un parlamentu puses, mums ir pienākums savu pilnvaru ietvaros piedalīties šajā procesā un mēs to darīsim.
Šis bloga ieraksts publicēts kā viedokļraksts dažādos laikrakstos un interneta vietnēs visā Eiropā.