Kopskats

Koronavīrusa (Covid-19) pandēmijai kopš 2020. gada sākuma bijusi dramatiska ietekme uz globālo un euro zonas ekonomisko aktivitāti. Pēc būtiska krituma 1. ceturksnī euro zonas reālais IKP 2. ceturksnī samazinājās par 11.8%, lai gan šis sarukums bija mazāks, nekā tika paredzēts Eurosistēmas speciālistu 2020. gada jūnija iespēju aplēsēs. Šis nepieredzētais aktivitātes kritums atspoguļo nelabvēlīgo ietekmi saistībā ar stingrajiem izolācijas pasākumiem, kuri ap marta vidu tika īstenoti vairākumā euro zonas valstu. Vēlāk šī ietekme samazinājās, attiecīgajiem pasākumiem no maija vidus kļūstot mazāk stingriem, kā arī mainoties uzvedības modelim pandēmijas apstākļos. Reālā laika bieži sniegtie rādītāji maijā sāka uzlaboties. Tas norādīja uz spēcīgu – kaut arī vēl nepilnīgu – reālā IKP pieauguma atjaunošanos. Paredzams, ka 3. ceturksnī tas pieaugs par 8.4%. Attiecībā uz turpmāko periodu bāzes scenārijs balstās uz galveno pieņēmumu, ka vīrusa ierobežošana daļēji būs sekmīga un turpmāko ceturkšņu laikā būs vērojami atsevišķi jauni infekcijas uzliesmojumi, kuru dēļ nāksies ieviest turpmākus ierobežojošus pasākumus, taču nesasniedzot tādu apjomu kā pirmā viļņa laikā, līdz pat 2021. gada vidum, kad būs izdevies rast medicīnisku risinājumu. Gaidāms, ka šie ierobežojošie pasākumi kopā ar paaugstināto nenoteiktību un darba tirgus apstākļu pasliktināšanos turpinās nelabvēlīgi ietekmēt piedāvājumu un pieprasījumu. Taču būtiskajam atbalstam, ko sniedz monetārā, fiskālā un darba tirgus politika – un visas šīs politikas jomas kopš Eurosistēmas speciālistu 2020. gada jūnija iespēju aplēsēm ir nostiprinājušās – vajadzētu ļaut saglabāt ienākumus un mazināt ekonomisko kaitējumu, kas varētu būt vērojams pēc šīs veselības krīzes. Tiek arī pieņemts, ka šāda politika palīdz sekmīgi likvidēt apjomīgus izplatīšanās kanālus caur finanšu sistēmu. Ņemot vērā šos pieņēmumus, paredzams, ka euro zonas reālais IKP 2020. gadā samazināsies par 8.0% un atkal sāks pieaugt 2021. gadā (5.0%) un 2022. gadā (3.2%). Iespēju aplēšu perioda beigās reālais IKP būs par 3.5% zemāks par līmeni, kāds tika paredzēts pirms Covid-19 Eurosistēmas speciālistu 2019. gada decembra iespēju aplēsēs.

Runājot par inflāciju, īstermiņā iepriekš vērojamais naftas cenu kritums, euro kursa kāpums un PVN likmes līmeņa īslaicīgā samazināšana Vācijā liecina, ka turpmākajos mēnešos euro zonas kopējā SPCI inflācija būs aptuveni nulle. Pēc tam 2021. gadā enerģijas komponenta bāzes efekti un – mazāk – gaidāmā PVN likmes samazinājuma atcelšana Vācijā izraisīs mehānisku pieaugumu. Paredzams, ka SPCI inflācija (neietverot enerģiju un pārtiku) samazināsies līdz šā gada beigām. Gaidāms, ka, saglabājoties vājam pieprasījumam, lejupvērstā ietekme uz inflāciju plaši aptvers pakalpojumu un preču sektoru. Tomēr gaidāms, ka šo ietekmi daļēji kompensēs izmaksu spiediens sakarā ar piedāvājuma puses ierobežojumiem. Paredzams, ka vidējā termiņā inflācija pieaugs – tiek pieņemts, ka naftas cenas kāpums kļūs straujāks un pieprasījumam vajadzētu atjaunoties, neraugoties uz sarūkošo ar pandēmiju saistītās nelabvēlīgās piedāvājuma puses ietekmes augšupvērsto spiedienu un euro kursa kāpumu. Gaidāms, ka kopumā SPCI no 0.3% 2020. gadā pieaugs līdz 1.0% un 1.3% attiecīgi 2021. un 2022. gadā.^[1]

Ņemot vērā ar pandēmijas tālāko attīstību saistīto nenoteiktību, sagatavoti divi alternatīvi scenāriji. Mērenajā scenārijā aplūkots īslaicīgs šoks un ātra medicīniska risinājuma īstenošana, kas ļautu vēl vairāk mazināt ierobežojošo pasākumu stingrību. Šajā scenārijā reālā IKP kritums šajā gadā būtu 7.2%, un tam sekotu spēcīga atveseļošanās 2021. gadā. Iespēju aplēšu perioda beigās reālais IKP nedaudz pārsniegtu Eurosistēmas speciālistu 2019. gada decembra iespēju aplēsēs prognozēto līmeni, un inflācija 2022. gadā sasniegtu 1.8%. Turpretī smagajā scenārijā sakarā ar jaunu spēcīgu pandēmijas uzliesmojumu nāktos atgriezties pie stingriem ierobežojošiem pasākumiem. Tie smagi ietekmētu ekonomisko aktivitāti un izraisītu būtisku un nepārejošu aktivitātes sarukumu. Šajā scenārijā reālais IKP 2020. gadā samazinātos par 10%. Iespēju aplēšu perioda beigās tas būtu aptuveni par 9% zemāks nekā Eurosistēmas speciālistu 2019. gada decembra iespēju aplēsēs prognozētais līmenis, un inflācija 2022. gadā būtu tikai 0.7%.

1. Iespēju aplēšu pamatā esošie galvenie pieņēmumi un politikas pasākumi

Bāzes scenārija pamatā ir vairāki būtiski pieņēmumi par pandēmijas attīstību. Tiek pieņemts, ka pēdējās nedēļās dažos Eiropas reģionos atkal vērojamais inficēšanās gadījumu skaita pieaugums turpmāko ceturkšņu laikā paplašināsies un kļūs spēcīgāks, radot nepieciešamību turpināt ierobežojošos pasākumus un/vai mainīt tautsaimniecības dalībnieku uzvedību. Tiek pieņemts, ka sakarā ar iegūto pieredzi par to, kā jārīkojas pandēmijas laikā, šī reakcija kļūs efektīvāka un radīs mazākas ekonomiskās izmaksas nekā pirmā viļņa laikā. Turklāt tiek pieņemts, ka līdz 2021. gada vidum tiks atrasts apmierinošs medicīnisks risinājums (piemēram, vakcīna), kas līdz 2021. gada beigām pakāpeniski nonāks plašā lietošanā. Tiek pieņemts, ka tautsaimniecības atveseļošanās sākotnēji lielā mērā būs vērsta uz apstrādes rūpniecību un dažiem pakalpojumu sektoriem, turpretī citi pakalpojumi, piemēram, māksla, izklaide, izmitināšana un atpūta, joprojām būs īpaši traucēti. Līdzīgi pieņēmumi par pandēmijas attīstību ir arī starptautisko iespēju aplēšu pamatā (sk. 2. ielikumu).

Būtiski monetārās, fiskālās un darba tirgus politikas pasākumi palīdzēs saglabāt ienākumus, mazināt bezdarba kāpumu un bankrotu skaitu un ļoti veiksmīgi ļaus ierobežot nelabvēlīgās reālās tautsaimniecības un finanšu sektora atgriezenisko saikņu spirāles. Papildus virknei monetārās politikas pasākumu, ko ECB īstenojusi kopš 2020. gada marta, t.sk. pandēmijas ārkārtas aktīvu iegādes programmas (PĀAIP) pārkalibrēšanai jūnijā, bāzes scenārijs ietver ar Covid-19 krīzi saistītus izvēles fiskālos pasākumus, kuru apjoms 2020. gadā sasniedz aptuveni 4.5% no IKP (apmēram par 1.0 procentu punktu vairāk, nekā pieņemts 2020. gada jūnija Eurosistēmas speciālistu iespēju aplēsēs). Šie pasākumi ietver plašas saīsināta darbalaika shēmas un atalgojuma subsīdijas, kas mazina aktivitātes krituma ietekmi uz nodarbinātību un tautsaimniecībā nodarbināto ienākumiem. Konkrētāk, uzņēmumi saņem būtiskas subsīdijas un kapitāla pārvedumus. Lai gan daži fiskālie pasākumi ir pagarināti un apstiprinātas jaunas pasākumu paketes 2021. gadam, iekļaujot tos bāzes scenārijā, daudzi no pašlaik īstenotajiem ārkārtas fiskālajiem pasākumiem joprojām tiek uzskatīti par pagaidu pasākumiem. Turklāt arī daļējām vai pilnīgām valdības garantijām (īpaši aizdevumu garantijām), kuru kopējais apjoms sasniedz aptuveni 20% no IKP, vajadzētu palīdzēt mazināt likviditātes ierobežojumus. Bāzes scenārijā ietverta ietekme saistībā ar atveseļošanas fonda "Nākamās paaudzes ES" (NGEU) līdzekļiem 750 mljrd. euro apjomā, kas izpaužas valsts obligāciju peļņas likmju samazinājumā dažās valstīs un arī konfidences efektu veidā. Attiecībā uz fiskālajiem pieņēmumiem bāzes scenārijs atspoguļo tā ietekmi tikai tādā ziņā, ka daži no nesen pieņemtajiem valstu pasākumiem var tikt finansēti no NGEU. Taču bāzes scenārijs neietver vēl neapstiprinātos nākotnes pasākumus, kuri varētu tikt finansēti ar NGEU programmas starpniecību, ņemot vērā ar valdību plānotajiem izdevumiem saistīto nenoteiktību iespēju aplēšu periodā. Būtiski, ka gan monetārās politikas pasākumi, gan valdības aizdevumi un kapitāla instrumenti darbojas kā aizsargmehānisms, nozīmīgi mazinot reālās tautsaimniecības un finanšu sektora nelabvēlīgo atgriezenisko saikņu spirāļu galējo iznākumu riskus. Tomēr sakarā ar uzņēmumu peļņas sarukumu var pieaugt maksātnespējas gadījumu skaits un kreditēšanas frikcijas, kas var izraisīt nelabvēlīgas ietekmes izplatīšanos pa finanšu kanāliem, īpaši beidzoties valdības kredītu garantiju termiņiem. Tāpēc bāzes scenārijā ietverta mērena stingrāku finansēšanas nosacījumu ietekme.

2. Reālā tautsaimniecība

2020. gada 2. ceturksnī bija vērojams nepieredzēts reālā IKP kritums. Saskaņā ar Eurostat datiem reālais IKP 2. ceturksnī samazinājās par 11.8%, tādējādi turpinoties 1. ceturksnī vērotajam kritumam un reālajam IKP sarūkot par 15% salīdzinājumā ar 2019. gada 4. ceturksni (sk. 1. att.). Visās euro zonas valstīs 2. ceturksnī bija ļoti negatīva ceturkšņa izaugsme (lielāko valstu vidū – īpaši Francijā, Itālijā un Spānijā). Pieejamie dati liecina, ka 2. ceturksnī lielākos zaudējumus cietuši automobiļu un investīciju preču ražotāji un transporta nozare, kā arī mākslas, izklaides un atpūtas nozares, lai gan zaudējumu apjoms dažādās valstīs bijis atšķirīgs.

Bieži sniegtie, kā arī uz nākotni vērstie rādītāji liecina par spēcīgu – kaut arī vēl nepilnīgu – aktivitātes atjaunošanos 3. ceturksnī. Eiropas Komisijas sagatavotie apsekojumi, kā arī iepirkumu vadītāju indeksi (IVI) liecina par rādītāju uzlabošanos salīdzinājumā ar 2020. gada aprīļa rekordzemajiem līmeņiem. Apvienotais produkcijas izlaides IVI jūlijā/augustā vidēji sasniedza 53.4 salīdzinājumā ar zemāko līmeni aprīlī (13.6) un 2. ceturkšņa vidējo rādītāju (31.3), liecinot par reālā IKP pieauguma atsākšanos 3. ceturksnī. Bieži sniegtie rādītāji, piemēram, elektrības patēriņš, mobilitātes rādītāji, kuru pamatā ir GPS dati, un kredītkaršu maksājumu dati, euro zonas valstīm atceļot izolācijas pasākumus, sāka tuvoties līmenim pirms krīzes. Tas norāda arī uz spēcīgu reālā IKP pieaugumu 3. ceturksnī. Kopumā gaidāms, ka aktivitāte 3. ceturksnī pieaugs par 8.4%, un tas nozīmē, ka atgūta aptuveni puse no 1. pusgada zaudējumiem.

Lai gan tiek pieņemts, ka zināmā mērā būs vērojams jauns pandēmijas uzliesmojums un saglabāsies daži ierobežojošie pasākumi, paredzams, ka nākamajos ceturkšņos turpināsies atveseļošanās. Turpmākā pieauguma pamatā ir pieņēmums, ka ierobežojošo pasākumu ietekme pakāpeniski mazināsies, nenoteiktība pamazām izzudīs, ārējais pieprasījums atkal pieaugs un politika būs stimulējoša. Tomēr reālā IKP kāpums tikai pakāpeniski atgriezīsies pirms krīzes sasniegtajā līmenī. Tas nozīmē, ka līdz iespēju aplēšu beigām reālais IKP būs par 3.5% mazāks nekā Eurosistēmas speciālistu 2019. gada decembra iespēju aplēsēs paredzētais līmenis, kurš, kā uzskata, parāda, kāda būtu tautsaimniecības virzība, ja nebūtu sākusies Covid-19 pandēmija.

Pievēršoties IKP sastāvdaļām, gaidāms, ka privātais patēriņš 2020. gadā samazināsies par vēsturiski rekordzemajiem 8.0%. Privātais patēriņš 2020. gada 1. pusgadā ļoti spēcīgi saruka. Vislielākais kritums bija automobiļu tirdzniecībā, kā arī izdevumos par brīvdienām un maltītēm restorānos. Lai gan reāli rīcībā esošo ienākumu sarukumu izolācijas pasākumu dēļ lielā mērā mazinājuši valsts pārvedumi, patēriņa samazināšanos pastiprināja piespiedu uzkrājumu un piesardzības uzkrājumu veidošanas kombinācija. No vienas puses, piespiedu uzkrājumu veidošanu noteica tas, ka mājsaimniecības, kuru ienākumi netika ietekmēti, nevarēja iegādāties preces un pakalpojumus, kas nebija pirmās nepieciešamības preces un pakalpojumi. No otras puses, piesardzības uzkrājumu veidošana pieauga sakarā ar straujo patērētāju konfidences kritumu un nepieredzēto nenoteiktības pieaugumu saistībā ar tautsaimniecības un nodarbinātības perspektīvu.

Raugoties nākotnē, gaidāms, ka privātais patēriņš 2020. gada 2. pusgadā atkal spēcīgi pieaugs, būtiskiem fiskālajiem pārvedumiem turpinot veicināt reāli rīcībā esošo ienākumu pieaugumu un uzkrājumu veidošanas tendencēm sākot normalizēties pēc izolācijas pasākumiem. Paredzams, ka privātais patēriņš 2021. gadā turpinās atveseļoties un pārsniegs pirms krīzes sasniegto līmeni tikai 2022. gadā. Pieauguma atsākšanos veicinās gaidāmā pakāpeniskā nenoteiktības mazināšanās, savukārt augstais bezdarba līmenis un neto fiskālo pārvedumu mazināšanās palēninās patērētāju tēriņu atjaunošanās tempu.

Gaidāms, ka arī ieguldījumi mājokļos 2020. gadā krasi saruks. Tas īpaši attiecas uz valstīm, kurās bija noteikti stingrāki izolācijas pasākumi. Gaidāms, ka rīcībā esošo ienākumu krituma negatīvās ietekmes uz pieprasījumu pēc mājokļiem, vājākas patērētāju konfidences un augstāka bezdarba dēļ ieguldījumi mājokļos būs ilgstoši ierobežoti. Gaidāms, ka iespēju aplēšu perioda beigās tie būs vairāk nekā par 2% zemāki par to līmeni pirms krīzes.

Gaidāms, ka ieguldījumi uzņēmējdarbībā 2020. gadā būtiski samazināsies un tikai 2022. gadā pakāpeniski sasniegs līmeni, kāds bija pirms krīzes. Tiek lēsts, ka 2020. gada 1. pusgadā ieguldījumi uzņēmējdarbībā samazinājušies izolācijas pasākumu dēļ un arī sakarā ar pasaules un iekšzemes pieprasījuma sarukumu un nenoteiktības straujo kāpumu. Gaidāms, ka ļoti ierobežota atveseļošanās sāksies 2020. gada 2. pusgadā un tās temps dažādās valstīs būtiski atšķirsies, galvenokārt atspoguļojot sākotnējā krituma apjoma atšķirības. Saskaroties ar paaugstinātu nenoteiktību, iespējams, ka uzņēmumi atliks ieguldījumus. Attiecīgi gaidāms, ka euro zonā ieguldījumi uzņēmējdarbībā līmeni, kāds bija pirms krīzes, sasniegs tikai iespēju aplēšu perioda beigās.

Paredzams, ka nefinanšu sabiedrību (NFS) bruto parāda rādītājs 2020. gadā būtiski palielināsies un pēc tam iespēju aplēšu perioda beigās nedaudz samazināsies, tomēr saglabāsies augstāks nekā pirms krīzes. Sākotnējais NFS bruto parāda rādītāja pieaugums skaidrojams ar 2020. gada 1. pusgadā notikušo uzņēmumu peļņas nozīmīgo kritumu, kura dēļ pieauga parāda finansējuma izmantošana, lai kompensētu likviditātes nepietiekamību. Gaidāms, ka vērojamais nefinanšu sabiedrību parāda rādītāja kāpums ierobežos uzņēmējdarbībā veikto ieguldījumu pieaugumu iespēju aplēšu periodā, jo uzņēmumiem jāuzlabo savas bilances. Taču NFS bruto procentu maksājumi pēdējos gados sarukuši līdz rekordzemam līmenim, un gaidāms, ka nākamajos gados tie augs tikai pakāpeniski, mazinot iespējamās bažas par parāda atmaksājamību.

Euro zonas eksportu Covid-19 pandēmija ietekmējusi smagāk nekā importu sakarā ar to, ka pasaulē kritums bija vērojams tajās nozarēs, kuras euro zonā ir īpaši pakļautas riskam. Tas nozīmē, ka neto eksports 2020. gadā būs negatīvs. Tiek lēsts, ka eksports 2020. gada 1. pusgadā ir smagi skarts, un tās ir pandēmijas ierobežošanai noteikto izolācijas pasākumu tiešas sekas. Covid-19 uzliesmojums īpaši radījis traucējumus piegādes ķēdēs uz eksportu orientētajās automobiļu rūpniecības, mašīnbūves un ķīmiskās rūpniecības nozarēs, nelabvēlīgāk ietekmējot svarīgākās euro zonas eksporta nozares nekā citu reģionu eksporta nozares. Ceļošanas un tūrisma ierobežojumu dēļ sarucis izmitināšanas un transporta pakalpojumu eksports, taču pēdējā laikā daudzu ierobežojumu atcelšana euro zonā un mazāk stingri pasākumi attiecībā uz pārējo pasauli veicinājuši daļēju eksporta atsākšanos šajās nozarēs. Gaidāms, ka kopumā euro zonas eksports pieaugs pamatā atbilstoši euro zonas ārējā pieprasījuma kāpumam, lai gan lēnākā tempā, nekā paredzēts Eurosistēmas speciālistu 2020. gada jūnija iespēju aplēsēs, ņemot vērā cenu konkurētspējas kritumu sakarā ar neseno euro kursa kāpumu. Gaidāms, ka imports 2020. gadā saruks mazāk nekā eksports, jo galvenos eksportētājus īpaši smagi ietekmējis pasaules automobiļu un investīciju preču pieprasījuma sarukums. Tāpēc paredzams, ka neto eksports 2020. gadā būs negatīvs. Sākot ar 2020. gada 3. ceturksni, apstākļiem pasaulē normalizējoties, eksports atveseļosies nedaudz straujāk nekā imports. Tas nozīmē, ka turpmākajos ceturkšņos neto eksporta devums IKP izaugsmē būs pozitīvs. Sākot ar 2021. gada vidu, gan eksports, gan imports pieaugs tandēmā, tādējādi atlikušajā iespēju aplēšu periodā neto eksporta devums izaugsmē būs neitrāls.

Lai gan bezdarba līmenis pēdējo mēnešu laikā pieaudzis mazāk, nekā paredzēts Eurosistēmas speciālistu 2020. gada jūnija iespēju aplēsēs, gaidāms, ka darba tirgus situācija būtiski pasliktināsies. 2. ceturksnī bezdarba līmeņa pieaugums bija daudz zemāks, nekā gaidīts, savukārt kopējās nodarbinātības kritums bija tikai nedaudz vājāks par gaidīto. Šīs nesenās norises nozīmē daudz krasāku darbaspēka sarukumu, nekā gaidīts, kas daļēji atspoguļo faktu, ka daži strādājošie, kas zaudēja darbu, tika klasificēti kā "neaktīvi", ņemot vērā ierobežotās iespējas meklēt darbu izolācijas laikā. Darba atrašanas iespēju sašaurināšanās pandēmijas periodā var izraisīt arī apņēmības zudumu, tāpēc daudzi cilvēki var pamest darbaspēka rindas. Tiek pieņemts, ka šī lejupvērstā ietekme uz darbaspēku turpmāko ceturkšņu laikā pamazām izzudīs. Paredzams, ka, darbaspēkam sākot normalizēties un beidzoties saīsināta darbalaika shēmām, bezdarba līmenis pieaugs no 7.3% 2020. gada 1. ceturksnī līdz 9.5% 2021. gadā un pēc tam, tautsaimniecībai atveseļojoties, 2022. gadā samazināsies līdz 8.8%. Tas balstās uz pieņēmumu, ka darbvietu saglabāšanas politika būs lielā mērā veiksmīgi ļāvusi īstermiņa darbiniekiem saglabāt darbu un, beidzoties darbvietu saglabāšanas shēmām, strādājošo pāreja uz bezdarbnieku rindām būs neliela. Lai gan domājams, ka nodarbinātības kritumu nodarbināto personu skaita ziņā daudzās valstīs mazinājusi plašā saīsināta darbalaika shēmu izmantošana, gaidāms, ka nostrādāto stundu kopskaits 2. ceturksnī būs sarucis daudz krasāk, atspoguļojot faktu, ka daudzi cilvēki bijuši nodarbināti, taču strādājuši daudz mazāk stundu. Gaidāms, ka pēc tam nostrādāto stundu kopskaits pieaugs straujāk nekā nodarbinātība nodarbināto personu skaita ziņā, jo daudzi strādājošie atgriezīsies normālākā darba režīmā.

Paredzams, ka darba ražīgums uz vienu nodarbināto 2020. gadā mazināsies un tad iespēju aplēšu periodā atkal pieaugs. Produkcijas izlaides krasais sarukums un intensīvā saīsināta darbalaika shēmu izmantošana euro zonas valstīs nozīmē strauju darba ražīguma uz vienu nodarbināto samazināšanos 2020. gada 1. pusgadā. Paredzams, ka darba ražīguma uz vienu nodarbināto krituma tendence 2. pusgadā strauji mainīsies. Turpretī darba ražīguma uz vienu nostrādāto stundu pieauguma profils pandēmijas laikā ir daudz mazāk dinamisks, jo gaidāms, ka nostrādāto stundu kopskaits cieši sekos IKP norisēm. Paredzams, ka ar 2021. gada 2. pusgadu būs vērojama kopumā stabila darba ražīguma kāpuma tendence.

Salīdzinājumā ar Eurosistēmas speciālistu 2020. gada jūnija makroekonomiskajām iespēju aplēsēm reālā IKP pieauguma aplēse 2020. gadam koriģēta un paaugstināta un atlikušajā iespēju aplēšu periodā pamatā nav mainīta. Reālais IKP pieaugums 2020. gadā koriģēts un paaugstināts galvenokārt sakarā ar labākiem, nekā gaidīts, rezultātiem 2. ceturksnī. Turpmākajā periodā vairākiem nelabvēlīgiem faktoriem būs lejupvērsta ietekme uz izaugsmi. Pie tiem pieder euro zonas ārējā pieprasījuma samazināšanās, sākot ar 2020. gada 3. ceturksni, euro zonas eksporta konkurētspējas pazemināšanās pēc nesenā euro kursa un naftas cenu kāpuma. Šo faktoru lejupvērsto ietekmi pamatā kompensē pozitīvā ietekme, ko rada ECB 2020. gada jūnijā izziņotie monetārās politikas pasākumi, papildu fiskālie stimuli un ar NGEU atveseļošanas fondu saistītie konfidences efekti.

3. Cenas un izmaksas

Gaidāms, ka SPCI inflācija palielināsies no 0.3% 2020. gadā līdz 1.0% 2021. gadā un 1.3% 2022. gadā (sk. 2. att.). Zemais kopējās inflācijas līmenis 2020. gadā īpaši atspoguļo spēju SPCI enerģijas cenu kritumu, ņemot vērā naftas cenu pazemināšanos pēc Covid-19 uzliesmojuma pasaulē, euro kursa kāpumu, kā arī PVN likmes samazināšanu Vācijā uz sešiem mēnešiem, sākot ar 2020. gada jūliju. Neraugoties uz daļēju naftas cenu kāpumu pēdējos mēnešos, gaidāms, ka SPCI enerģijas cenu inflācijai 2020. gadā būs liels negatīvs devums kopējā inflācijā. Atlikušajā iespēju aplēšu periodā pieņēmumos ietvertais naftas cenu kāpums un vides nodokļu paaugstināšanas zināma augšupvērsta ietekme norāda uz SPCI enerģijas cenu inflācijas palielināšanos. Pēc īslaicīgā SPCI pārtikas cenu inflācijas kāpuma 2020. gada aprīlī, ko izraisīja Covid-19 uzliesmojums, jau maijā pēc izolācijas pasākumu atcelšanas un piedāvājuma ierobežojumu mazināšanās sāka kristies pārtikas cenu mēneša pieaugums. Gaidāms, ka pārtikas cenu gada inflācija šajā gadā samazināsies, bet pakāpeniski pieaugs atlikušajā iespēju aplēšu periodā.

Tiek prognozēts, ka SPCI inflācijas (neietverot enerģiju un pārtiku) līmenis 2020. gadā samazināsies līdz 0.8% un pēc tam, sākot ar 2021. gada 2. pusgadu, palielināsies. Turpmākajos mēnešos gaidāms, ka lejupvērstā ietekme uz inflāciju plaši aptvers dažādu pakalpojumu un preču cenas, jo sakarā ar vīrusa ierobežošanas nolūkā īstenotajiem pasākumiem saglabāsies vājš vai ierobežots pieprasījums. Gaidāms, ka lejupvērsto spiedienu, ko nosaka vājš pieprasījums un PVN likmes samazināšana Vācijā, tikai daļēji kompensēs augšupvērsts cenu un izmaksu spiediens sakarā ar vēl arvien pastāvošajiem piedāvājuma puses pārrāvumiem un deficītu, ko radīs, piemēram, globālo vērtības ķēžu pārrāvumi, ieviestie sociālās distancēšanās pasākumi un piedāvājuma samazināšanās. Vidējā termiņā tiek prognozēts, ka SPCI inflācija (neietverot enerģiju un pārtiku) pakāpeniski paaugstināsies, jo gaidāms, ka pastiprināsies augšupvērstais cenu spiediens pieprasījuma kāpuma rezultātā turpmākas ekonomiskās atveseļošanās kontekstā, neraugoties uz euro kursa kāpuma lejupvērsto ietekmi. Runājot par piedāvājuma puses faktoriem, uzņēmumu slēgšana dažos tirgos varētu izraisīt lielāku uzcenojumu, kas pārsniedz parasto ciklisko uzcenojuma pieaugumu, lai gan augšupvērstais spiediens, ko rada ar pandēmiju saistītā nelabvēlīgā piedāvājuma puses ietekme, samazināsies. Pamatā esošās inflācijas kāpumu turpinās veicināt arī saskaņā ar pieņēmumiem gaidāmā naftas cenu pieauguma netiešā ietekme. Visbeidzot, augšupvērstie bāzes efekti, ko noteiks PVN likmes samazinājuma atcelšana Vācijā, nozīmē augšupvērstu ietekmi uz pamatā esošās inflācijas gada pieauguma tempu 2021. gada 3. un 4. ceturksnī.

Paredzams, ka atlīdzības vienam nodarbinātajam pieaugums īstermiņā kļūs negatīvs, bet 2021. gadā atsāksies atbilstoši ekonomiskajai aktivitātei un 2022. gadā sasniegs aptuveni 2%. Atlīdzība vienam nodarbinātajam strauji samazinājās 2020. gada 2. ceturksnī, atspoguļojot spēcīgo un kraso viena nodarbinātā nostrādāto stundu skaita samazināšanos izolācijas pasākumu laikā, un vairākumā valstu to tikai daļēji kompensēja atlīdzības samazināšanās saīsināta darbalaika shēmu dēļ. Taču šīs atlīdzības vienam nodarbinātajam tendences atspoguļo pārspīlēti lielu darba ienākumu sarukumu, jo vairākas valstis neuzrāda valsts atbalstu kā darba samaksu vienam nodarbinātajam, bet gan kā pārvedumus. Gaidāms, ka pēc izolācijas pasākumu atcelšanas darba samaksa vienam nodarbinātajam atkal paaugstināsies, taču nesasniedzot līmeni, kāds bija pirms izolācijas pasākumu noteikšanas, un atlikušajā iespēju aplēšu periodā turpinās pakāpeniski augt.

Tiek prognozēts, ka vienības darbaspēka izmaksu kāpums iespēju aplēšu periodā būs pakļauts spēcīgām svārstībām, atspoguļojot straujas darba ražīguma pārmaiņas. Darba ražīguma samazināšanās 2020. gada 2. ceturksnī, IKP kritumam pārsniedzot nodarbinātības sarukumu, būtiski palielināja vienības darbaspēka izmaksas. Sekojošais darba ražīguma kāpums saistīts ar spēcīgu vienības darbaspēka izmaksu samazināšanos. Neņemot vērā ar krīzi saistīto svārstīgumu, gaidāms, ka vienības darbaspēka izmaksu dinamikā būs vērojamas plašas novirzes.

Tiek prognozēts, ka peļņas maržas iespēju aplēšu periodā mazinās spēcīgo vienības darbaspēka izmaksu svārstību ietekmi. Tādējādi paredzams, ka tās ievērojami paaugstināsies pēc krituma 2. ceturksnī. Gaidāms, ka pēc zināmas pieauguma tempa palēnināšanās 2021. gada 2. pusgadā vienības peļņa iespēju aplēšu perioda beigās sasniegs līmeni, kāds bija pirms krīzes, vidē, kurā gandrīz nebūs vērojams vienības darbaspēka izmaksu augšupvērstais spiediens.

Gaidāms, ka importa cenas 2020. gadā būtiski saruks, bet 2021. un 2022. gadā atkal nedaudz pieaugs. Šo tendenci lielā mērā ietekmē naftas cenu pārmaiņas. Agrākā cenu samazināšanās un biržā tirgoto naftas nākotnes līgumu cenu līkne norāda uz spēcīgu negatīvu pieaugumu 2020. gadā, bet pozitīvu gada pieauguma tempu, sākot ar 2021. gada 2. ceturksni un 2022. gadā. Pozitīva importa cenu inflācija, sākot ar 2021. gadu, arī atspoguļo augšupvērsto cenu spiedienu, ko rada gan nenaftas izejvielu cenas, gan pamatā esošo globālo cenu augošā dinamika plašākā skatījumā. Turpretī nesenais euro kursa kāpums rada lejupvērstu spiedienu uz importa deflatoru visā iespēju aplēšu periodā.

Salīdzinājumā ar Eurosistēmas speciālistu 2020. gada jūnija iespēju aplēsēm SPCI inflācijas prognoze 2020. gadam saglabājusies nemainīga, 2021. gadam koriģēta un paaugstināta, bet 2022. gadam saglabājusies nemainīga. Ņemot vērā neseno naftas cenu palielināšanos, SPCI enerģijas cenu inflācija 2020. un 2021. gadam koriģēta un paaugstināta (arī euro izteiksmē), bet 2022. gadam samazināta, ņemot vērā biržā tirgoto naftas nākotnes līgumu cenu līkni, kas ir lēzenāka salīdzinājumā ar iepriekšējām Eurosistēmas speciālistu iespēju aplēsēm. Turpretī SPCI pārtikas cenu inflācija 2020. gadam koriģēta un samazināta, atspoguļojot straujāku, nekā gaidīts, pārtikas cenu samazināšanos 2. pusgadā pēc straujā kāpuma saistībā ar Covid-19 krīzi, un koriģēta un nedaudz samazināta 2021. un 2022. gadam. SPCI inflācija (neietverot enerģijas un pārtikas cenas) 2020. gadā pamatā nav koriģēta, jo PVN likmes īslaicīgās samazināšanas Vācijā ietekmi 2. pusgadā pamatā kompensēs spēcīgāki nesenie dati. Tomēr pēc tam tā koriģēta un paaugstināta, jo euro efektīvā kursa kāpuma lejupvērsto ietekmi ar uzviju kompensēs PVN likmes samazinājuma atcelšana Vācijā 2021. gadā, augstāku naftas cenu netiešās ietekmes un lielākas aktivitātes un zemāku bezdarba prognožu kombinētā ietekme. Savukārt zemākas bezdarba prognozes daļēji atspoguļo ECB 2020. gada jūnijā izziņoto monetārās politikas pasākumu un papildu fiskālo stimulu ietekmi.

4. Fiskālā perspektīva

2020. gadā saglabājas būtisks fiskālais atbalsts Covid-19 krīzes makroekonomiskās ietekmes mazināšanai, pamataplēsē paredzot papildu stimulu salīdzinājumā ar Eurosistēmas speciālistu 2020. gada jūnija iespēju aplēsēm. Tiek vērtēts, ka fiskālā nostāja^[3] 2020. gadā ir ļoti stimulējoša. To galvenokārt noteikuši sakarā ar pandēmiju veiktie ārkārtas fiskālie pasākumi visās euro zonas valstīs. Euro zonai kopumā šie pasākumi veido aptuveni 4.5% no IKP, no kuriem lielākā daļa ietver papildu izdevumus pārvedumu un subsīdiju veidā uzņēmumiem un mājsaimniecībām, t.sk. saīsināta darbalaika shēmu ietvaros. Salīdzinājumā ar Eurosistēmas speciālistu 2020. gada jūnija iespēju aplēsēm pamataplēsē 2020. gadam ietverti papildu ar Covid-19 saistīti pasākumi aptuveni 1% no IKP apjomā, ko galvenokārt veido pārvedumi un subsīdijas.

Pašlaik paredzams, ka fiskālais atbalsts 2021. gadā lielā mērā samazināsies, taču mazāk, nekā tika paredzēts Eurosistēmas speciālistu 2020. gada jūnija iespēju aplēsēs, jo daži pasākumi pagarināti un pieņemtas citas jaunas pasākumu paketes 2021. gadam. Pamatojoties uz valdības apstiprinātiem vai tiesību aktos noteiktiem pasākumiem attiecībā uz tehniskajiem pieņēmumiem pēdējā datu aktualizēšanas dienā, lielākā daļa ar pandēmiju saistīto pasākumu ir pagaidu pasākumi, kas beigsies 2020. gada beigās. Attiecīgi 2021. gadā fiskālā nostāja kļūs stingrāka. Tomēr salīdzinājumā ar speciālistu 2020. gada jūnija iespēju aplēsēm pamataplēsē 2021. gadam iekļauts vairāk stimulēšanas pasākumu, no kuriem daļa ir pagaidu pasākumi.

Paredzams, ka euro zonas budžeta deficīta rādītājs un parāda rādītājs 2020. gadā būtiski palielināsies un 2021. un 2022. gadā nedaudz samazināsies. Budžeta deficīta pieaugums 2020. gadā skaidrojams ar ārkārtas fiskālajiem pasākumiem un negatīvo ciklisko komponentu, kas atspoguļo makroekonomisko apstākļu pasliktināšanos. Uzlabojums 2021. gadā galvenokārt saistīts ar ārkārtas fiskālo pasākumu daļēju pārtraukšanu, kā arī ar mazāk kaitējošu ciklisko komponentu. Krasais parāda rādītāja kāpums 2020. gadā līdz vairāk nekā 100% no IKP skaidrojams ar parādu palielinošo procentu likmju un izaugsmes tempa starpību (sniega bumbas efekts), kā arī augstu sākotnējo budžeta deficītu. 2021. un 2022. gadā sākotnējā budžeta deficīta radīto parādu palielinošo ietekmi ar uzviju kompensēja labvēlīgs sniega bumbas efekts, kas noteica euro zonas parāda rādītāja nelielu samazināšanos. Salīdzinājumā ar Eurosistēmas speciālistu 2020. gada jūnija iespēju aplēsēm euro zonas fiskālās iespēju aplēses atspoguļo augstāka budžeta deficīta tendenci 2020. un 2021. gadā galvenokārt mazāku cikliski koriģētās bilances pārmaiņu dēļ. To daļēji kompensē uzlabots cikliskais komponents un nedaudz mazāki procentu maksājumi, kas atspoguļo labvēlīgākus finanšu pieņēmumus. Arī parāda attiecība koriģēta un samazināta galvenokārt labvēlīgākas procentu likmju un izaugsmes tempa starpības dēļ.