PRESES KONFERENCE

ECB prezidente Kristīne Lagarda,
ECB viceprezidents Luiss de Gindoss

Frankfurte pie Mainas, 2021. gada 28. oktobris

Labdien! Viceprezidenta un manā vārdā – esiet sveicināti mūsu preses konferencē!

Euro zonas tautsaimniecība turpina strauji atveseļoties, lai gan izaugsmes temps nedaudz palēninājies. Patērētāju konfidence joprojām ir augsta un to izdevumu kāpums saglabājas spēcīgs. Bet materiālu, iekārtu un darbaspēka trūkums joprojām ierobežo ražošanu dažos sektoros. Inflācija palielinās, galvenokārt sakarā ar straujo enerģijas cenu kāpumu, bet arī pieprasījumam atjaunojoties straujākā tempā nekā ierobežotajam piedāvājumam. Mēs paredzam, ka inflācija īstermiņā turpinās pieaugt, bet pēc tam nākamā gada laikā samazināsies.

Tirgus procentu likmes kopš mūsu iepriekšējās sanāksmes septembra sākumā palielinājušās. Taču uzņēmumu, mājsaimniecību un valsts sektora vispārējie finansēšanas nosacījumi pašlaik joprojām ir labvēlīgi. Labvēlīgie finansēšanas nosacījumi ir vitāli svarīgi, lai turpinātos tautsaimniecības atveseļošanās un tiktu pārvarēta pandēmijas negatīvā ietekme uz inflācijas tendenci.

Mēs joprojām uzskatām, ka labvēlīgus finansēšanas nosacījumus var saglabāt ar nedaudz mazāku neto aktīvu iegāžu apjomu pandēmijas ārkārtas aktīvu iegādes programmas (PĀAIP) ietvaros nekā šā gada 2. un 3. ceturksnī.

Mēs apstiprinājām arī pārējos pasākumus, proti, galveno ECB procentu likmju līmeni, perspektīvas norādi par to paredzamo attīstību nākotnē, iegādes aktīvu iegādes programmas (AIP) ietvaros, atkārtotas ieguldīšanas politiku un mūsu ilgāka termiņa refinansēšanas operācijas, kā sīkāk izklāstīts šodien plkst. 13.45 publicētajā paziņojumā presei. Esam gatavi pēc vajadzības koriģēt visus instrumentus, lai nodrošinātu, ka inflācija vidējā termiņā stabilizējas mūsu 2% mērķa līmenī.

Tagad sīkāk paskaidrošu, kā, mūsuprāt, attīstīsies tautsaimniecība un inflācija, un pēc tam aplūkošu mūsu novērtējumu par finanšu un monetārajiem nosacījumiem.

Ekonomiskā aktivitāte

Tautsaimniecības izaugsme bija spēcīga arī 3. ceturksnī, lai gan tās temps nedaudz palēninājās. Mēs joprojām sagaidām, ka līdz gada beigām produkcijas izlaide pārsniegs līmeni, kāds bija pirms pandēmijas.

Pandēmijas ietekme uz tautsaimniecību jūtami samazinājusies, jo sakarā ar sekmīgajiem veselības aizsardzības pasākumiem un būtisko vakcinēto iedzīvotāju skaitu ierobežojumi tiek atcelti. Tas veicina patērētāju izdevumus, īpaši izklaides, ēdināšanas, ceļošanas un transporta jomā. Bet augstākas enerģijas cenas turpmākajos mēnešos var mazināt pirktspēju.

Arī iekšzemes un globālā pieprasījuma atjaunošanās veicina ražošanu un ieguldījumus uzņēmējdarbībā. Tomēr materiālu, iekārtu un darbaspēka trūkums dažos sektoros joprojām kavē apstrādes rūpniecības nozares darbību. Piegādes laiki kļuvuši ievērojami ilgāki un transporta izmaksas un enerģijas cenas krasi kāpušas. Šie ierobežojumi aptumšo perspektīvu turpmākajos ceturkšņos.

Situācija darba tirgū turpina uzlaboties. Bezdarba līmenis samazinājies un darbvietu saglabāšanas programmās iekļauto cilvēku skaits salīdzinājumā ar pagājušajā gadā reģistrēto augstāko līmeni ievērojami sarucis. Tas nostiprina lielāku ienākumu un pieaugošu tēriņu perspektīvu. Taču gan nodarbināto cilvēku skaits, gan nostrādāto stundu skaits tautsaimniecībā joprojām ir mazāks nekā pirms pandēmijas.

Lai nodrošinātu atveseļošanos, monetārā politika joprojām jāpapildina ar mērķtiecīgu un koordinētu fiskālo atbalstu. Tas arī palīdzēs tautsaimniecībai pielāgoties notiekošajām strukturālajām pārmaiņām. Programmas "Nākamās paaudzes ES" un pasākumu kopuma "Gatavi mērķrādītājam 55%" efektīva īstenošana veicinās spēcīgāku, zaļāku un vienmērīgāku atveseļošanos visās euro zonas valstīs.

Inflācija

Inflācija septembrī pieauga līdz 3.4%. Sagaidām, ka šā gada laikā kāpums turpināsies. Taču, lai gan pašreizējais augstākas inflācijas posms turpināsies ilgāk, nekā sākumā domāts, mēs sagaidām, ka nākamā gada laikā inflācija samazināsies.

Šis inflācijas kāpums lielā mērā atspoguļo triju faktoru kombināciju. Pirmkārt, krasi kāpušas enerģijas cenas – īpaši naftas, gāzes un elektroenerģijas cenas. Septembrī enerģijas cenu inflācija veidoja aptuveni pusi no kopējās inflācijas. Otrkārt, cenas augušas arī tāpēc, ka ar tautsaimniecības atkalatvēršanos saistītā pieprasījuma atjaunošanās apsteidz piedāvājumu. Šāda cenu dinamika īpaši raksturīga patērētāju pakalpojumiem, kā arī precēm, ko visspēcīgāk ietekmējušas piegādes problēmas. Un, visbeidzot, inflācijas kāpumu joprojām veicina arī ar PVN likmes samazinājuma atcelšanu Vācijā saistītie bāzes efekti.

Mēs paredzam, ka visu šo triju faktoru ietekme 2022. gada laikā samazināsies vai arī vairs netiks iekļauta gada inflācijas aprēķinā. Turpmākas atveseļošanās apstākļos, tautsaimniecībai pakāpeniski atsākot darboties ar pilnu jaudu, atalgojuma pieaugums laika gaitā nostiprināsies. Uz tirgus instrumentiem un uz apsekojumiem balstītie ilgāka termiņa inflācijas gaidu rādītāji pietuvojušies 2% līmenim. Šie faktori vidējā termiņā veicinās pamatinflācijas pieaugumu un inflācijas atgriešanos mūsu mērķim atbilstošā līmenī.

Risku novērtējums

Atveseļošanās joprojām ir atkarīga no pandēmijas attīstības un turpmākā vakcinēšanas kampaņu progresa. Mēs uzskatām, ka riski, kas apdraud tautsaimniecības perspektīvu, kopumā ir līdzsvaroti. Galvenie riski, kas īstermiņā apdraud atveseļošanās tempu un inflācijas perspektīvu, ir piegādes problēmas un pieaugošās enerģijas cenas. Ja piegādes deficīts un augstākas enerģijas cenas pastāvēs ilgāk, atveseļošanās var kļūt lēnāka. Vienlaikus, ja ieilgušas piegādes problēmas noteiks augstāku darba samaksas kāpumu par gaidīto vai tautsaimniecība ātrāk atsāks darboties ar pilnu jaudu, cenu spiediens varētu kļūt spēcīgāks. Taču ekonomiskā aktivitāte varētu arī pārsniegt mūsu gaidas, ja patērētāji kļūtu pārliecinātāki un veidotu mazākus uzkrājumus, nekā pašlaik tiek prognozēts.

Finanšu un monetārie nosacījumi

Izaugsmes un inflācijas vidēja termiņa dinamika joprojām ir atkarīga no labvēlīgu finansēšanas nosacījumu pieejamības visām tautsaimniecības nozarēm. Tirgus procentu likmes ir paaugstinājušās. Tomēr finansēšanas nosacījumi tautsaimniecībā joprojām ir labvēlīgi, jo īpaši tāpēc, ka uzņēmumiem un mājsaimniecībām izsniegto banku aizdevumu procentu likmes joprojām ir vēsturiski zemā līmenī. Lai gan septembrī bija vērojams straujāks kāpums, uzņēmumu kreditēšana joprojām pieaug lēni. Tas joprojām atspoguļo faktu, ka uzņēmumiem pamatā mazāk vajadzīgs ārējais finansējums, jo tiem ir lieli naudas līdzekļu turējumi, un tie arvien biežāk nesadala peļņu. Mājsaimniecībām izsniegto aizdevumu atlikums joprojām spēcīgi pieaug. To nosaka pieprasījums pēc hipotēku kredītiem. Mūsu jaunākais banku veiktās kreditēšanas apsekojums parāda, ka uzņēmumu kredītu nosacījumi stabilizējušies. To veicināja pirmo reizi kopš 2018. gada vērojamā banku riska uztveres pazemināšanās. Turpretī attiecībā uz mājokļa kredītiem banku pieeja kļuvusi mazliet piesardzīgāka un tās attiecīgi noteikušas stingrākus kredītu standartus šiem aizdevumiem. Labvēlīgie finansēšanas nosacījumi joprojām nostiprina banku bilances, kas saglabājas stabilas.

Secinājums

Apkopojot var teikt, ka turpinās spēcīga euro zonas tautsaimniecības atveseļošanās, lai gan tā notiek lēnākā tempā. Enerģijas cenu kāpums, pieprasījuma atjaunošanās un piegādes problēmas pašlaik nosaka inflācijas pieaugumu. Lai gan paies ilgāks laiks, nekā iepriekš domāts, līdz inflācija pazemināsies, mēs sagaidām, ka šie faktori nākamā gada laikā mazināsies. Mēs joprojām paredzam, ka inflācija vidējā termiņā būs zemāka par mūsu 2% mērķa līmeni. Mūsu politikas pasākumi, t.sk. mūsu aktualizētā perspektīvas norāde par galvenajām ECB procentu likmēm, ir vitāli svarīgi, lai palīdzētu nodrošināt stabilu tautsaimniecības atveseļošanos un galu galā vidējā termiņā panāktu inflācijas atgriešanos mūsu mērķim atbilstošā līmenī.

Tagad esam gatavi atbildēt uz jūsu jautājumiem.

Precīzu Padomes apstiprinātu tekstu sk. angļu valodas versijā.