PRESES KONFERENCE

ECB prezidente Kristīne Lagarda,
ECB viceprezidents Luiss de Gindoss

Frankfurtē pie Mainas, 2026. gada 5. februārī

Labdien! Viceprezidenta un manā vārdā – esiet sveicināti mūsu preses konferencē!

Vispirms vēlamies apsveikt Bulgāriju ar pievienošanos eurozonai 2026. gada 1. janvārī. Mēs arī sirsnīgi sveicam Българска народна банка (Bulgārijas Nacionālās bankas) prezidentu Dimitaru Radevu Padomes sastāvā. Eurozonas dalībvalstu skaits kopš 1999. gada teju divkāršojies, liecinot par vienotās valūtas pievilcību un Eiropas integrācijas pastāvīgajām priekšrocībām.

Tagad pastāstīsim par šīsdienas sanāksmes rezultātiem.

Padome šodien nolēma nemainīt trīs galvenās ECB procentu likmes. Mūsu aktualizētais novērtējums vēlreiz apstiprina, ka inflācijai vidējā termiņā vajadzētu stabilizēties mūsu noteiktā 2 % mērķrādītāja līmenī. Tautsaimniecība saglabā noturību sarežģītā globālā vidē. Zems bezdarba līmenis, stabilas privātā sektora bilances, pakāpeniska valsts izdevumu palielināšana aizsardzības un infrastruktūras jomā un mūsu agrāk īstenotās procentu likmju pazemināšanas veicinošā ietekme stiprina izaugsmi. Vienlaikus perspektīva turpina būt neskaidra, ko īpaši nosaka ilgstošā globālās tirdzniecības politikas nenoteiktība un ģeopolitiskā spriedze.

Esam apņēmušies nodrošināt inflācijas stabilizēšanos mūsu noteiktā 2 % vidējā termiņa mērķrādītāja līmenī. Mēs noteiksim atbilstošu monetārās politikas nostāju saskaņā ar datiem, pieņemot lēmumu katras sanāksmes ietvaros. Konkrētāk, mūsu lēmumi par procentu likmēm būs atkarīgi no novērtējuma par inflācijas perspektīvu un riskiem, kas to apdraud, ņemot vērā saņemtos tautsaimniecības un finanšu datus, kā arī pamatinflācijas dinamiku un monetārās politikas transmisijas spēku. Mēs iepriekš neapņemamies virzīt procentu likmes konkrētā virzienā.

Šodien pieņemtie lēmumi izklāstīti paziņojumā presei, kas pieejams mūsu interneta vietnē.

Tagad sīkāk paskaidrošu, kā, mūsuprāt, attīstīsies tautsaimniecība un inflācija, un pēc tam izskaidrošu mūsu novērtējumu par finanšu un monetārajiem nosacījumiem.

Ekonomiskā aktivitāte

Saskaņā ar Eurostat provizorisko ātro aplēsi tautsaimniecība 2025. gada 4. ceturksnī pieaugusi par 0.3 %. Pieaugumu galvenokārt noteikuši pakalpojumi, īpaši, informācijas un komunikācijas nozarē. Apstrādes rūpniecība bijusi noturīga, neraugoties uz globālās tirdzniecības un ģeopolitiskās nenoteiktības radītajām grūtībām. Palielinās būvniecības temps, ko arī stimulē valsts ieguldījumi.

Darba tirgus joprojām atbalsta ienākumus, lai gan darbaspēka pieprasījums turpinājis sarukt. Bezdarba līmenis decembrī bija 6.2 % (novembrī – 6.3 %). Darba ienākumu kāpumam un zemākam mājsaimniecību uzkrājumu veidošanas tempam vajadzētu stimulēt privāto patēriņu. Valdības izdevumiem aizsardzībai un infrastruktūrai arī vajadzētu stiprināt iekšzemes pieprasījumu. Ieguldījumiem uzņēmējdarbībā būtu jāturpina palielināties, un apsekojumi liecina, ka uzņēmumi arvien vairāk iegulda jaunās digitālajās tehnoloģijās. Vienlaikus ārējā vide joprojām ir sarežģīta – to nosaka augstāki tarifi un spēcīgāks euro pēdējā gada laikā.

Padome uzsver, ka pašreizējā ģeopolitiskajā vidē ir svarīgi steidzami nostiprināt eurozonu un tās tautsaimniecību. Valdībām būtu jāpiešķir prioritāte ilgtspējīgām valsts finansēm, stratēģiskajiem ieguldījumiem un izaugsmi veicinošām strukturālajām reformām. Joprojām ir būtiski pilnībā izmantot visu vienotā tirgus potenciālu. Vitāli svarīgi ir arī veicināt ciešāku kapitāla tirgus integrāciju, atbilstoši vērienīgam grafikam pabeidzot uzkrājumu un investīciju savienības un banku savienības izveidi, kā arī bez kavēšanās apstiprināt Regulu par digitālā euro izveidi.

Inflācija

Inflācija janvārī saruka līdz 1.7 % (decembrī – 2.0 % un novembrī – 2.1 %). Enerģijas cenu inflācija samazinājās līdz –4.1 % (decembrī – –1.9 % un novembrī – –0.5 %), savukārt pārtikas cenu inflācija pieauga līdz 2.7 % (decembrī – 2.5 % un novembrī – 2.4 %). Inflācija (neietverot enerģijas un pārtikas cenas) pazeminājās līdz 2.2 % (decembrī – 2.3 % un novembrī – 2.4 %). Preču cenu inflācija pakāpās līdz 0.4 %, savukārt pakalpojumu cenu inflācija nokritās līdz 3.2 % (decembrī – 3.4 % un novembrī – 3.5 %).

Pamatinflācijas rādītāji pēdējos mēnešos faktiski nav mainījušies un joprojām atbilst mūsu 2 % vidējā termiņa mērķrādītājam. Vienošanās ceļā noteiktās darba samaksas pieaugums un uz nākotni vērstie rādītāji, piemēram, ECB darba samaksas reģistrators un apsekojumi par darba samaksas gaidām liecina par turpmāku darbaspēka izmaksu kāpuma palēnināšanos. Tomēr vienošanās ceļā noteiktās darba samaksas komponentā neiekļauto maksājumu devums kopējā algu pieaugumā joprojām ir neskaidrs.

Vairums ilgāka termiņa inflācijas gaidu rādītāju joprojām ir aptuveni 2 %, apstiprinot inflācijas stabilizēšanos mūsu mērķrādītāja līmenī.

Risku novērtējums

Eurozona joprojām saskaras ar svārstīgu pasaules politisko vidi. Jauns nenoteiktības pieaugums nelabvēlīgi ietekmētu pieprasījumu. Pieprasījumu ierobežotu arī globālā finanšu tirgus noskaņojuma pasliktināšanās. Turpmāks starptautiskās tirdzniecības saspīlējums varētu izraisīt piegādes ķēžu traucējumus, mazināt eksportu un vājināt patēriņu un ieguldījumus. Ģeopolitiskā spriedze, īpaši neattaisnojamais Krievijas karš pret Ukrainu, joprojām ir būtiskākais nenoteiktības avots. Turpretī plānotie aizsardzības un infrastruktūras izdevumi kopā ar produktivitāti veicinošām reformām un jaunu tehnoloģiju ieviešanu eurozonas uzņēmumos var veicināt izaugsmi vairāk par gaidīto, t. sk. uzlabojot uzņēmumu un patērētāju konfidenci. Arī jauni tirdzniecības nolīgumi un mūsu vienotā Eiropas tirgus dziļāka integrācija varētu stimulēt izaugsmi lielākā mērā, nekā tiek gaidīts pašlaik.

Inflācijas perspektīvas nenoteiktība saglabājas lielāka nekā parasti. To nosaka svārstīgā globālā politiskā vide. Inflācija varētu būt zemāka, ja tarifi lielākā mērā, nekā gaidīts, mazinātu pieprasījumu pēc eurozonas eksporta un ja valstis, kurām ir jaudas pārpalikums, vēl vairāk palielinātu eksportu uz eurozonu. Turklāt spēcīgāks euro varētu izraisīt lielāku inflācijas kritumu, pārsniedzot pašreizējās gaidas. Svārstīgāki un pret riskiem piesardzīgāki finanšu tirgi varētu vājināt pieprasījumu un tādējādi arī pazemināt inflāciju. Turpretī inflācija varētu būt augstāka, ja būtu vērojamas ilgstošas augšupvērstas enerģijas cenu pārmaiņas vai ja lielāka globālo piegādes ķēžu sadrumstalotība paaugstinātu importa cenas, ierobežotu kritiski svarīgo izejvielu piegādi un palielinātu jaudas ierobežojumus eurozonas tautsaimniecībā. Ja darba samaksas samazināšanās būtu lēnāka, pakalpojumu cenu inflācija varētu sarukt vēlāk par gaidīto. Ar aizsardzību un infrastruktūru saistīto izdevumu plānotais kāpums arī varētu izraisīt inflācijas pieaugumu vidējā termiņā. Ekstremāli laikapstākļi, kā arī klimata un dabas krīzes vēršanās plašumā varētu paaugstināt pārtikas cenas vairāk, nekā gaidīts.

Finansēšanas un monetārie nosacījumi

Tirgus procentu likmes kopš mūsu iepriekšējās sanāksmes pazeminājušās, savukārt globālās tirdzniecības saspīlējums un ģeopolitiskā spriedze uz laiku pastiprināja finanšu tirgu svārstīgumu. Uzņēmumiem izsniegto banku aizdevumu procentu likmes decembrī pakāpās līdz 3.6 % (novembrī – 3.5 %). Pieauga arī uz tirgus instrumentiem balstītā parāda finansējuma izmaksas. Jauno hipotekāro kredītu vidējā procentu likme decembrī joprojām bija stabila (3.3 %).

Uzņēmumiem izsniegto banku aizdevumu apjoma gada pieauguma temps decembrī paātrinājās līdz 3.0 % (novembrī tas bija 3.1 % un oktobrī – 2.9 %). Uzņēmumu obligāciju emisijas apjoms decembrī pieauga par 3.4 %. Saskaņā ar jaunākā eurozonas banku veiktās kreditēšanas apsekojuma rezultātiem 4. ceturksnī nedaudz palielinājās uzņēmumu pieprasījums pēc aizdevumiem, īpaši krājumu un apgrozāmā kapitāla finansēšanai. Vienlaikus uzņēmumiem izsniegtajiem aizdevumiem piemērotie kredītu standarti atkal kļuva stingrāki.

Hipotekārās kreditēšanas apjoms pieauga par 3.0 % (novembrī tas bija 2.9 % un oktobrī – 2.8 %). To noteica joprojām augošais pieprasījums pēc aizdevumiem un mazāk stingri kredītu standarti.

Secinājums

Padome šodien nolēma nemainīt trīs galvenās ECB procentu likmes. Esam apņēmušies nodrošināt inflācijas stabilizēšanos mūsu noteiktā 2 % vidējā termiņa mērķrādītāja līmenī. Mēs noteiksim atbilstošu monetārās politikas nostāju saskaņā ar datiem, pieņemot lēmumu katras sanāksmes ietvaros. Mūsu lēmumi par procentu likmēm būs atkarīgi no novērtējuma par inflācijas perspektīvu un riskiem, kas to apdraud, ņemot vērā saņemtos tautsaimniecības un finanšu datus, kā arī pamatinflācijas dinamiku un monetārās politikas transmisijas spēku. Mēs iepriekš neapņemamies virzīt procentu likmes konkrētā virzienā.

Jebkurā gadījumā esam gatavi savu pilnvaru ietvaros koriģēt visus instrumentus, lai nodrošinātu inflācijas ilgtspējīgu stabilizēšanos mūsu vidējā termiņa mērķrādītāja līmenī un saglabātu monetārās politikas transmisijas raitu darbību.

Tagad esam gatavi atbildēt uz jūsu jautājumiem.

Precīzu Padomes apstiprinātu tekstu sk. angļu valodas versijā.