Monetārā politika, finanšu stabilitāte un stratēģijas izvērtējums

Finanšu sistēma ir svarīga

Finanšu sistēma ir būtiska mūsu tautsaimniecības daļa. Tā ietver, piemēram, bankas, apdrošināšanas sabiedrības un finanšu tirgus. Finanšu sistēma palīdz naudas plūsmai tautsaimniecībā vajadzīgajā laikā nonākt vajadzīgajā vietā. Lai šī būtiskā funkcija labi darbotos, mums nepieciešama stabila finanšu sistēma. Lai gan par tās nodrošināšanu galvenokārt atbildīgas citas iestādes, šīs sistēmas stabilitāte ir arī mūsu uzmanības lokā.

Finanšu stabilitāte un cenu stabilitāte veicina viena otru

Mūsu uzdevums ir nodrošināt cenu stabilitāti. To mēs panākam ar monetārās politikas palīdzību, kas darbojas caur finanšu sistēmu. Ja bankas un tirgi ir stabili, uzlabojas mūsu monetārās politikas darbība. Finanšu nestabilitātes laikos mums kļūst sarežģītāk saglabāt stabilas cenas. Cenu stabilitāte labvēlīgi ietekmē finanšu sistēmu. Cilvēki un uzņēmumi var labāk plānot un veikt ieguldījumus, zinot, ka laika gaitā cenas krasi nemainīsies.

2008. gada finanšu krīzes ietekme

2008. gada finanšu krīze atklāja stabilas finanšu sistēmas nozīmīgumu. Krīze apturēja naudas plūsmu tautsaimniecībā. Finanšu tirgi kļuva ļoti nestabili. Bija ļoti grūti aizņemties naudu, un tas sagādāja lielas raizes cilvēkiem un uzņēmumiem. Lai saglabātu stabilas cenas, mēs pazeminājām procentu likmes un sākām ieviest jaunus instrumentus. Šie lēmumi, kā arī citu politikas veidotāju lēmumi palīdzēja atjaunot tautsaimniecības izaugsmi un nostabilizēt finanšu sistēmu.

Mainot procentu likmes, varam ietekmēt cenas

Monetārā politika ar finanšu sistēmas starpniecību sasniedz iedzīvotājus, uzņēmumus un valdības. Piemēram, mainot procentu likmes, varam ietekmēt to, cik dārgi iedzīvotājiem un uzņēmumiem izmaksā aizņemties naudu no bankām. Tas ietekmē iedzīvotāju un uzņēmumu tēriņu un ieguldījumu apjomu. No tā savukārt atkarīgas preču un pakalpojumu cenas tautsaimniecībā.

Ļoti zemas procentu likmes un finanšu stabilitāte

Dažreiz iespējama finanšu sistēmas un monetārās politikas nevēlama savstarpēja ietekme. Labs šāda gadījuma piemērs ir ļoti zemās procentu likmes. Ļoti zemas procentu likmes palīdz nodrošināt cenu stabilitāti brīžos, kad tautsaimniecībai klājas grūti. Tā tas ir bijis pēdējos gados. Tomēr pārāk zemas procentu likmes var izraisīt neparedzētas finanšu stabilitātes blaknes.

Ļoti zemas procentu likmes var mudināt daļu iedzīvotāju un uzņēmumu uzņemties vairāk parādu, nekā tie spēj atmaksāt. Tas var samazināt banku peļņu no aizdevumiem. Saruktu iedzīvotāju peļņa no uzkrājumiem. Iedzīvotāji un uzņēmumi sliektos pieņemt riskantākus lēmumus. Tā rezultātā finanšu sistēma var kļūt nestabilāka.

Mēs novērojam blaknes

Mēs novērojam jebkādas nevēlamas blaknes, ko izraisa mūsu monetārā politika. Lai gan galvenā atbilde ir citu iestāžu pieņemtie noteikumi, kas veicina atbildīgu rīcību finanšu tirgos, mēs arī veicam dažu mūsu instrumentu korekcijas, lai mazinātu šīs blaknes.

Kopumā pozitīvās blaknes ir kompensējušas nevēlamo blakņu ietekmi. Piemēram, banku peļņa no aizdevumiem, iespējams, ir samazinājusies. Taču mūsu monetārā politika arī palīdz bankām, jo tā stabilizē tautsaimniecību. Tādējādi cilvēkiem tiek saglabātas darba vietas, ļaujot atmaksāt aizdevumus bankām vai saņemt jaunus aizdevumus.

Noteikumi ir pirmā aizsardzības līnija

Citas iestādes ir atbildīgas par finanšu stabilitātes nodrošināšanu euro zonā. Šo iestāžu pieņemtie noteikumi, veicinot stabilāku finanšu sistēmu, ir pirmā aizsardzības līnija pret nākamās finanšu krīzes risku.

Vienas monētas divas puses

Taču, pieņemot monetārās politikas lēmumus, noteikti nepieciešams apsvērt arī finanšu stabilitāti, jo finanšu krīze var apdraudēt cenu stabilitāti. Finanšu stabilitāte un cenu stabilitāte ir vienas monētas divas puses. Allaž jāpatur prātā abas puses. Šā iemesla dēļ informācija par finanšu sistēmu vienmēr būs svarīga, veicot analīzi un pieņemot lēmumus.